Markusam, Ksenijai un Dmitrijam šie ir pirmie Ziemassvētki ārpus valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) "Rīga" filiāles Kapseļu ielā. Dzīvoklī Bolderājā, kopā ar darbiniecēm – piesaistes personām, bērni nodzīvojuši teju visu šo gadu. Lai gan psiholoģijas studente Brenda šeit strādā vien dažus mēnešus, viņa atzina – šī vieta tagad ir viņas otrās mājas.
"Mēs kopā pušķojām eglīti, cepām piparkūkas, darījām visas normālās lietas, ko ģimenes un bērni dara Ziemassvētkos. Man ļoti patīk šī te māju atmosfēra, kas šeit ir," atzina Brenda.
Šis dzīvoklis bērniem no valsts sociālās aprūpes centriem ir vēl nebijis projekts Latvijā, un uzskatāmi parāda, kāda ir deinstitucionalizācijas ideja. Šeit bērni paši cep piparkūkas, tās karina eglītē, un pie sienām ir vien viņu pašu radīti mākslas darbi.
"Šāds modelis bērniem ir tāds, kas vairāk veicina viņu attīstību un arī viņu labsajūtu. To var redzēt pēc viņiem.
Tai pat laikā šie bērni ir bez vecāku gādības, un mēs, protams, ļoti gribētu arī atrast šiem bērniem uzņemošās ģimenes," sacīja VSAC "Rīga" Kapseļu ielas filiāles sociālā darbiniece Ēstere Zemīte.
Šogad diemžēl ar ģimeņu atrašanu sekmējies mazāk, nekā iepriekš, atzina darbinieki. Kovida seku, kara Ukrainā un tādējādi neziņas par nākotni un dzīves sadārdzināšanās dēļ cilvēki nav gatavi spert šo soli, lai uzņemtu bērnus. Labā ziņa, ka nākamgad plānots šādu vidi – arī dzīvoklī, nodrošināt arī tiem bērniem, kas ir guloši.
"Domājam par vēl vienu dzīvokli, kas būtu vēl trīs vai četriem bērniem, kas jau būtu tādi paliatīvās aprūpes bērni, kuri varētu dzīvot pilsētvidē iekļautā dzīvoklī.
Arī bērniem, kas ir paliatīvās aprūpes bērni, viņiem arī šāds pakalpojums būtu vislabāk piemērots.
Tieši ārpus lielas institūcijas, un tas varētu notikt tādā sabiedrībā iekļautā dzīvoklī," teica Zemīte.
Tikmēr šajā dzīvoklī Markuss jau apguvis, kā ieslēgt cepeškrāsni piparkūkām, kuras svētkos baudīt kopā ar tiem cilvēkiem, kas patlaban ir viņa ģimene.
