Trikātietis Lauris Rozenbaks uz otrdien notiekušo Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdi nogādāja vairāk nekā 600 iedzīvotāju parakstus par Beverīnas novada nedalāmību. Taču komisijas lēmumu, kā novilkt jaunās novadu robežas, tas nemainīja. Rozenbaks uzskata - sanāksme bija vien izrāde, kurā klātesošie deputāti nobalsoja par jau iepriekš pieņemtu lēmumu.
"Ideja, ka valsts pamatlikums ir atkritums, kuru var ignorēt, man šķiet nepieņemama. Tas ko Juridiskais birojs atļāvās sēdes laikā pateikt, ka ir valstiski jautājumi, kur iedzīvotāju gribu var vispār neņemt vērā, man vispār likās fenomenāla," uzsvēra Rozenbaks.
Parakstu vākšanā aktīvi iesaistījās Ando Krūze. Pēc otrdien aizvadītās komisijas sēdes Rīgā viņš saņēmis neskaitāmus satraukuma pilnus trikātiešu zvanus. Cilvēki ir neizpratnē, kā demokrātiskā valstī iespējams pārdalīt administratīvu teritoriju.
"Man nav skaidrs, kā var izņemt pagastu kaut kā laukā un kā var sadalīt mantu. Es uzskatu, ka tiek pārkāpts Satversmes otrais pants, ka vara pieder tautai, pārkāpti likumi, ka nedrīkst pašvaldību šādā veidā dalīt," sacīja Krūze.
Lai gan Trikātas pagasts savulaik ietilpis Valkas rajona teritorijā, jau vēsturiski tam izveidojusies cieša saikne ar blakus esošo Brenguļu pagastu, piemēram, kopīga kapsēta un baznīcas draudze. Pašlaik liela daļa Trikātas iedzīvotāju strādā Valmierā, izmanto arī citus pakalpojumus pilsētā. Savukārt uz Valku pašlaik nekursē neviens autobuss.
"Mēs ceram uz pašvaldības darbībām gan saistībā ar Satversmes tiesu, gan kaut vai vēršanos pie prezidenta. Ja mūsu Valsts prezidents ir tā to deklarējis - visas tautas prezidents, tad viņam būtu laiks sākt to izrādīt," uzsvēra Krūze.
Pašvaldība ir gatava cīnīties par Beverīnas novada nedalāmību. To apstiprina izpilddirektore Cilda Purgale.
"Kāpēc mēs šajā iepriekšējā reformā nonācām šajā vietā, tikai tāpēc, ka cilvēkiem bija neizdevīgi braukt uz Valku. Ja mums jāglābj Valka, tad Trikāta nebūs tā, kas glābs kaut ko. Tāpēc varbūt valdībai vajag padomāt par īpaša statusa piešķiršanu, jo nav jau mums tādas pilsētas, kur mums ir puse pilsētas vienā valstī, puse - otrā," sacīja Beverīnas novada pašvaldības izpilddirektore Cilda Purgale.
Arī Burtnieku novada pašvaldība nav mierā ar Saeimas komisijas lēmumu, jo tas paredz Valkas novadā iekļaut arī Ēveles pagastu.
KONTEKSTS:
Pretēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) viedoklim, Saeimas atbildīgā komisija otrdien vairākus novadus iekļāva Valmieras novadā, tādējādi atņemot tos Valkai. Bet Valkas novadam nākotnē varētu piešķirt īpašu statusu.
Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Tiesa, februāra sākumā kļuva zināms, ka reformas kartē jau ieskicēts alternatīvs variants. Tā būtu atteikšanās no savulaik noteiktajiem novadu izveides kritērijiem.
