Ir divi pirmstermiņa atbrīvošanas modeļi. Viens, kad pēc noteikta laika ieslodzīto atbrīvo un viņu uzrauga probācijas dienests. Otrs – notiesāto atbrīvo pret elektronisko uzraudzību, ko arī uzrauga probācijas dienests.
Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs stāsta, ka tiesības lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu, tostarp pret elektronisko uzraudzību, ir ikvienam notiesātajam. Izņēmums ir dzimumnoziedznieki, kuru upuri ir bērni. Viņiem pirmstermiņa atbrīvošanu likums neparedz.
Starp 222 pret speciālo aproci atbrīvotajiem lielākoties ir par mantiskiem noziegumiem notiesātie. Tas ir tāpēc, ka šāda veida noziegumus pastrādā biežāk. Taču mūsdienās vairs neskatās tikai uz pastrādāto noziegumu, bet gan uz dažādu faktoru kopumu. Piemēram, kādos apstākļos noziegums pastrādāts, vai pastāv iespēja, ka cilvēks brīvībā var atkal pārkāpt likumu.
Papsujevičs min piemēru: “Deviņdesmito gadu sākumā mežsargs, kurš rūpējas par to, lai nenotiktu nelikumīga meža izciršana, konstatēja, ka tas notiek. Viņš nāk un vienreiz aizrāda šiem cilvēkiem, draud ar policiju, tiek pazemots. Risinot šo problēmu varbūt ne adekvātākajā veidā, aizejot un iedzerot alkoholu, paņem bisi un nogalina šos cilvēkus.”
Cilvēks, kurš noziegumu pastrādāja, jau bija gados. Viņam nebija kriminālās pagātnes. Pētījumi gan rādot, ka biežāk atkārtoti noziegumus pastrādā gados jauni cilvēki.
Un tad var būt otrs gadījums. Cilvēks regulāri lieto alkoholu, uzturas kompānijās, kurās rodas konflikti, un vienā tādā reizē viņš pastrādā slepkavību.
“Pirmais stāsts par mežsargu ir ar krietni mazāku potenciālu, ka šis cilvēks vispār kādreiz kaut ko tādu izdarīs. Un otrā gadījumā – ja cilvēks nerisinās savas dzīves paradumus, atkarības, tad varbūtība, ka viņš noziegumu var izdarīt no jauna, ir diezgan liela,” norāda Papsujevičs.
Izvērtējot pirmstermiņa atbrīvošanas lūgumus, tiek ņemta vērā arī notiesātā uzvedība ieslodzījuma vietā: vai viņam nav disciplinārsodu, vai cilvēks ir ievērojis režīmu, cīnījies ar savām problēmām, piemēram, atkarībām. Skatās arī uz to, kur cilvēks dzīvos, vai vide nebūs jaunus noziegumus veicinoša, arī citus aspektus.
Elektroniskā uzraudzība ir cietums mājās. Uzticības kredītu saņēmušais dodas uz darbu, jo
strādāšana arī ir viens no nosacījumiem pirmstermiņa atbrīvošanai.
Cilvēkam jāapmeklē arī probācijas dienesta rīkotās aktivitātes. Ja viņam ir bērni, drīkst vest tos uz skolu. Taču viss jādara pēc iepriekš atrunāta grafika.
Režīmu neievērojot, var nākties atgriezties ieslodzījuma vietā.
Šo triju gadu laikā par pārkāpumiem cietumos atgriezušies 12 notiesātie.
“Cilvēks sāk lietot atkarības izraisošas vielas, sāk uzvesties neadekvāti. Uzreiz nākošais pārkāpums – grafika pārkāpšana. Un tad šie pārkāpumi uzkrājas. Daudz tie uzkrāties nevar, jo pie elektroniskās uzraudzības jau pēc otrā, maksimums pēc trešā pārkāpuma mēs reaģējam un sūtām iesniegumu tiesai,” stāsta probācijas dienesta priekšnieks.
Uzraudzība ir stingra. Ja cilvēks no darba pārnāk piecas minūtes agrāk, viņam ir jāzvana dienestam un jāskaidro, kāpēc notikušas izmaiņas grafikā. Tas, ka no 222 pret aproci atbrīvotajiem cietumā atgriezušies 12, ir labs rezultāts, saka Papsujevičs.
Pret aproci no cietuma var atbrīvot uz termiņu no viena mēneša līdz gadam. Taču pēc tam, kad elektroniskā uzraudzība jau beigusies, vēl gadu notiesātais pavada probācijas dienesta uzraudzībā. Elektroniskā uzraudzība palīdz cilvēkam sagatavoties dzīvei brīvībā un iekļauties sabiedrībā.
