Rīdzinieks Jānis Kārkliņš vēlas, lai sasistās tilta barjeras tiktu nomainītas, tomēr pilsētas iedzīvotājs, braucot tām garām katru dienu, novērojis, ka jau piecus mēnešus nekas netiek darīts.
“Acīmredzot sanāk, ka nav nekādu termiņu un nav jāveic operatīvi darbi, bet es saprotu, ka vajadzētu nākamajā dienā nomainīt, jo tas ir pietiekami bīstami,” norādīja Kārkliņš.
Dienvidu tilts ir projektēts un būvēts ar šīm barjerām, bet, ņemot vērā, ka tās ir bojātas, tad uzskatāms, ka tilts nav atbilstošā tehniskā stāvoklī.
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika skaidroja: “Pagājušā gada jūlijā Satiksmes departaments rīkoja atvērtu iepirkumu, kur varēja pieteikties tieši uz trieciensistēmu nomaiņām. Septembrī tika parakstīts līgums ar jauno uzturētāju, kas to darīs, tātad demontēs un atjaunos šīs triecienslāpējošās sistēmas, un līdz šī gada jūlijam [visur], tajā skaitā arī Dienvidu tiltam ir jānomaina šīs sistēmas, kur tās ir bojātas.”
Savukārt Kārkliņš uzskata, ka vilcināšanās ar remonta darbiem rada nopietnus draudus satiksmes drošībai.
“Vai tad tur tagad veselu gadu to var taisīt un nav bīstami, ka kāds cilvēks var ietriekties, un varbūt pat letālas sekas būs, jo tur nav nekāda slāpētāja vairs,” atzīmēja rīdzinieks.
Rīgas domes pārstāve norādīja, ka domes Satiksmes departaments reizi nedēļā veic Dienvidu tilta apsekošanu un trieciensistēmu bojājumi ir konstatēti, tomēr trūkumi normatīvajos regulējumos ir iemesls, kādēļ tie nav atjaunoti.
“Konkrētajā situācijā arī Dienvidu tilta uzturēšanu veic departaments, tātad vienu reizi nedēļā notiek tilta apsekošana, un pavisam vienkārši: kādēļ netiek savlaicīgi nomainītas šīs triecienslāpēšanas sistēmas, ir tas, ka īsti nav atrunāti nekādi normatīvi, nekādi regulējumi, kurā brīdī tad vajadzētu šīs sistēmas nomainīt, cik sliktā stāvoklī tām jābūt, lai uzreiz veiktu tūlītējus pasākumus nomaiņai. Šādi normatīvi nav atrunāti, tātad reizi nedēļā tiek veikta apsekošana un, ja apsekošanas laikā konstatēts, ka trieciensistēmas ir pilnīgi nolietotas, tās ir pilnīgi nederīgas, tad jā, mēs tās uzreiz nomainītu,” bilda Rudzika.
Bet braucot pat kā nespeciālists var redzēt, ka tur vispār nav, kam pildīt savu funkciju kā triecienslāpēšanas sistēmai, tātad tās tur vienkārši nav. Ja tur brauc speciālists, kas redz, ka tādas sistēmas vienkārši nav, vajadzētu meklēt tūlīt kaut kādu risinājumu. Bet šajā gadījumā tas netiek darīts!
Rudzika atzina, ka ar trieciensistemas atjaunošanu ir notikusi aizķeršanās, lai arī nepilnības konstatētas jau sen. Viņa norādīja, ka remontdarbi aizkavējušies, jo līgums ar trieciensistēmu uzturētāju tika noslēgts septembrī.
Tomēr jautājums, kādēļ ir jāgaida pusgads, lai barjeras atjaunotu, un jautājums, kurš uzņemsies atbildību par to, ka tilts nav atbilstošā tehniskā stāvoklī, paliek neatbildēts.
“Ja notiek kādas nopietnākas sadursmes, tad tāpat šo lietu izskata citas institūcijas, un tad tās arī izlemj, kurš ir šajā situācijā bijis vainīgs un kas ir bijis par problēmu, un kuram ir jāuzņemas atbildība šajā situācijā. (..) Iespējams, turpmāk no šīs situācijas mācīsimies, ņemsim to vērā un turpmāk ātrāk reaģēsim,” sacīja Rudzika.
