Iekšlietu ministrija (IeM) informēja, ka, lai gan ir samazinājušies cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, kopumā aprīlī un maijā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 22 cilvēki.
Ministrija arī norādīja, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā, ko atbalsta arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, esot būtisks vērā ņemams apstāklis. Latvijas-Baltkrievijas robeža tiek uzraudzīta pastiprinātā režīmā.
Pirmo reizi valdība ārkārtējo situāciju četrās administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā, Daugavpils pilsētā – uz Baltkrievijas robežas izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Savukārt pēcāk tā tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim, taču vēlāk – līdz 10. maijam.
Un nu ārkārtējā situācija pierobežā ir pagarināta trešo reizi.
Līdzīgi rīkojās arī Lietuva, ārkārtējo situāciju pagarinot līdz 29.jūnijam, un Polija, kas to pagarinājusi līdz 30.jūnijam. Tas ļaujot koordinētu starpvalstu rīcību attiecībā uz nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona robežu apsardzību, norādīja IeM.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
