Iepriekš bija plānots, ka no nākamā gada personas, kuras nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai vai nepieder pie likumā minētajām personu grupām, saņemtu tikai veselības aprūpes minimumu, proti, neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar tādu slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību.
Tā saucamo divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu ieviešana paredzēja atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem. Tāpēc, šādu dalījumu uzskatot par neobjektīvu un nesamērīgu, tas tika atlikts līdz 2021. gadam, tad atlikts vēl par gadu.
Vienlaikus bija uzdots valdībai izstrādāt likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Taču Veselības ministrija iespriekš iesniedza ieceri abus šos soļus atlikt.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmēja Veselības ministrijā, daļai personu būtu nevienlīdzīgas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus attiecībā pret citām personām.
“Lai nepieļautu kopējā sabiedrības veselības stāvokļa pasliktināšanos, atbildīgajām nozarēm ir jāturpina darbs, panākot konceptuālu vienošanos par visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas principiem,” iepriekš pauda atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”).
Ar likumprojektu iecerēts līdz 2022. gada 1. oktobrim pagarināt termiņu Ministru kabinetam dotajam uzdevumam iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Likuma grozījumus vienbalsīgi atbalstīja 72 parlamentārieši.
KONTEKSTS:
2018. gadā sociālais nodoklis palielināts par 1%, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.
Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju sistēma nebija gatava "sašķirot" pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima sākotnēji atlika līdz 2019. gada 1. jūlijam, bet vēlāk veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam un tad vēl par gadu. Līdz tam laikam bija iecerēts izveidot viena groza sistēmu un noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā visiem, kuri gūst ienākumus no darba.
