Ielās satiktie autovadītāji ar dažādām metodēm cīnās pret nogurumu un miegainību: „Es esmu dzirdējis un arī pats izmēģinājis, ka vajag kaut ko košļāt. Teiksim, rupjmaizi, tā skaitās vislabākā, jo ilgi košļājas un košļājot tu tā kā nevari aizmigt, jo visu laiku tiek nodarbināts žoklis. - Pa nakti gulēt vajag! - Ceļabiedrs. Nekā citādi, nē. Vienmēr, kad arī braucu, tad tam, kas sēž blakus, saku, galvenais, lai neviens neguļ. Tad jau arī būs vieglāk. Vienam pašam? Nezinu. Izgulēties! Nekā citādi. - Jā, vislabāk ir izgulēties. Man liekas, ka tas ir labāk, nekā riskēt ar drošību savējo un, nedod Dievs, vēl pasažieru.”
Šajā vasarā interesenti brīvprātīgā testā varēja piedalīties mērījumos par autovadītāju miegainību. Līdz šim iegūtie dati ļauj secināt, ka pat 90% no riska grupas šoferiem šo problēmu nemaz neapzinās. Šobrīd Ceļu Satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar partneriem ir veikuši aptuveni 600 autovadītāju noguruma mērījumus.
„Esošie dati iezīmē situāciju, ka aptuveni trešdaļa autovadītāju pie stūres sēžas vairāk vai mazāk noguruši. Vēl kāda trešā daļa no šiem nogurušajiem ir ļoti noguruši un viņiem ir konstatēts paaugstināts iemigšanas risks,” stāsta CSDD pārstāve Agnese Korbe.
Jautājums par auto vadīšanu un nogurumu ir kļuvis aktuāls pēdējos gados arī citās Eiropas valstīs, ne tikai Latvijā. Šobrīd galvenā problēma esot tāda, ka šoferi neapzinās iespējamos veselības traucējumus, kas izraisa pastiprināto miegainību pat nelielas psihiskās slodzes gadījumos. Pētījuma vadītājs Rīgas Stradiņa universitātes docents Leons Blumfelds skaidro, ka miegainība apdraud ne tikai pašu autovadītāju, bet visus satiksmē iesaistītos:
„Tas nozīmē, ka monotonākā situācijā uz ceļa autovadītājam uz brītiņu aizkrist acis ciet, uz dažām sekundēm, tas ir, tā saucamais, sekundes miegs, ko viņš var piedzīvot. Šajā mirklī viņš reāli nevada auto, šajā brīdī var notikt vistrakākās lietas. Diemžēl, autoavārijas, kas ir saistītas ar šo sekundes miegu, parasti ir ļoti smagas, jo, ja citās situācijās, autovadītājs vismaz pēdējā brīdī mēģina kaut ko labot - bremzēt, griezt stūri pareizā virzienā -, tad šeit nereti notiek auto vadīšana bez bremzēšanas kokā vai pretējā joslā, vai kādā citā automašīna.”
Agnese Korbe sarunā min, ka pasaules statistika rāda, ka 20% no visiem satiksmes negadījumiem notiek miegainības dēļ, tomēr to esot grūti izmērīt. Šāds pētījums ļaus atrast atbilstošāko veidu, kā uzrunāt gan sabiedrību kopumā, gan autovadītājus.
„Jo mazāka problēma varbūt ir vienas nakts nepagulēšana, bet lielāka problēma ir tad, ja cilvēks sakrāj to saucamo miega parādu - šonakt nepaguļ vienu stundiņu, nākošā naktī nepaguļ vienu stundiņu, un tad daudzi cilvēki pierod šādi rīkoties, un diemžēl viņi dienas laikā nav gluži mundri. Varētu domāt - autovadītājs pats jau sapratīs, kad viņam tā miegainība parādās, bet izrādās, ka šiem hroniski miegainiem cilvēkiem pazūd tāda pareiza atskaite,” skaidro fiziologs Leons Blumfelds.
Pētījuma autori uzsver, ka ir būtiski apzināties esošo situāciju. Negulēšana naktīs vai pārlieku lielā miegainība dienas laikā nav tikai mūsu sasteigtā dzīves ritma sekas, tās var būt norādes uz veselības traucējumiem. Pētījuma autori aicina autovadītājiem būt atbildīgiem un ievērot miega higiēnu.
