Kopš pērnā gada 1. aprīļa spēkā stājusies likumprojektu pakete, kas nosaka pagaidu pasākumus aizsardzībai pret vardarbību. Saskaņā ar Valsts policijas apkopoto informāciju, iespēja piespiedu kārtā nošķirt varmāku no viņa apdraudētajiem ģimenes locekļiem 2014. gada deviņos mēnešos izmantota vairāk nekā 400 reizes.
”Ar 1. aprīli mēs uzsākām šo pagaidu aizsardzību, tas ir - izlikšanu no dzīvesvietas. Un šie skaitļi, kas ir par deviņiem mēnešiem, jau runā paši par sevi - pagājušā gada deviņos mēnešos mēs esam pieņēmuši vairāk nekā 400 lēmumus par vardarbību. Tas ir kopā ar tiesu, jo cilvēkiem ir tiesības vērsties vai nu tiesā, vai policijā,” stāsta Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Valsts policijas priekšnieks uzsver – līdzšinējā pieredze liecina, ka personas, kas vardarbīgi izturas pret saviem tuviniekiem, iepriekš nav bijušas likumsargu uzmanības lokā:
”Ja mēs skatāmies, kas tad ir šis varmāka, teikšu tā, ka ne visos gadījumos tas ir vīrietis. Ir bijuši arī gadījumi, kad ir sievietes izliktas dzīvesvietas par vardarbību. Bet kopumā tas ir vīrietis vecumā no 30 līdz 40 gadiem apmēram, [kam] problēmas ar alkoholu, dzīvo vairākus gadus kopdzīvē, bet, kas ļoti interesanti, nav bijis īpaši saistībā ar policiju. Tas nozīmē, ka šeit neiet runa par personām, kas ir agrāk sodītas.”
Zaļo un Zemnieku savienību pārstāvošais labklājības ministrs Uldis Augulis norāda, ka sabiedrībā valda vairāki mīti saistībā ar vardarbību ģimenē, „ka varmākas dzīvo tikai nelabvēlīgās ģimenēs. Diemžēl statistika pierāda, ka tas tā nav, - varmākas dzīvo daudzās un dažādās ģimenēs.”
No šā gada valsts apmaksāta sociālā rehabilitācija būs pieejama ne tikai nepilngadīgajiem, bet arī pieaugušajiem vardarbības upuriem. Turklāt rehabilitēt paredzēts ne tikai varmāku upurus, bet arī pašus varmākas, skaidro ministrs:
”Šī gada budžetā mēs esam uzsākuši jaunu pasākumu vardarbībā cietušām pieaugušām personām, jo līdz šim mēs sniedzām sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušiem bērniem. Tāpat arī vardarbību mēs varam kaut kādā veidā apturēt uz laiku, bet mums ir jācīnās ar sekām. Līdz ar to ir paredzēts, ka būs rehabilitācija vai palīdzība tieši pašiem varmākām, lai mēs šiem cilvēkiem varētu sakārtot, ja tā var izteikties, galvu, lai viņi saprot, ko viņi dara.”
Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pērn īstenoto apsekojumu par vardarbību pret sievietēm, aptuveni trešā daļa Latvijā dzīvojošo sieviešu savas dzīves laikā piedzīvojušas fizisku vai seksuālu vardarbību. Apsekojuma dati liecina, ka informācija par vardarbību bieži vien nemaz nenonāk tiesībsargājošo iestāžu rīcībā – 67% vardarbībā cietušo sieviešu par to neziņo nedz policijai, nedz kādai no cietušo atbalsta organizācijām. Aizpērn Latvijā pie kriminālatbildības par vardarbību pret tuviniekiem sauktas 119 personas, tostarp 98 vīrieši.
