Pirms pandēmijas 78% darbinieku strādāja tikai savā darbavietā, bet tagad to skaits samazinājies par 10%. Savukārt no 4 uz 8% palielinājies to darbinieku skaits, kas strādā no mājām jeb attālināti un no 18 uz 24% palielinājies to darbinieku īpatsvars, kas strādā hibrīddarba režīmā. Pētījumu kompānijas "Kantar" lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: "Protams, arvien populārāks kļūst hibrīddarba režīms gan pasaulē, gan Latvijā. Tā ka tagad kopumā var teikt, tādā pusattālinātā režīmā strādā jau trešdaļa darbinieku – vai nu tikai no mājām, vai arī sadalot savu darba laiku starp darbu un mājām. Un, iespējams, tas varbūt arī kļūs vēl populārāks, bet, protams, tam ir kaut kādi ierobežojošie faktori, arī varbūt nozares specifikas dēļ. Viens no būtiskākajiem ir iespēja salāgot darba un mājas dzīvi, kur varbūt arī ir lielāka efektivitāte, elastīgums, produktivitāte un nav varbūt fona traucējošo faktoru, kas nereti ir darba vidē. Tā ka varētu teikt, ka šis
hibrīddarba režīms noteikti veicina darbinieku apmierinātību."
Jau kopš pērnā gada sākuma par attālināto darbu darba devējs var darbiniekam kompensēt 30 eiro mēnesī. Visbiežāk tiek segta daļa par elektrības un interneta izdevumiem, un vairāk to izmanto IT un sakaru nozares uzņēmumi. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, vaicāts, vai tad, ja darbinieki strādā attālināti, uzņēmējam izdodas arī daļu līdzekļu ietaupīt, teic: "Skaidrs, ka zināma ekonomija tur ir, elektrība, kafija un ūdens, un tā joprojām. Šo to, protams, ietaupa, bet tajā pašā laikā daļa darba devēju arī palīdz darbiniekam strādāt mājās – šis pats interneta pieslēgums un dažādas citas lietas. Šeit īstenībā ir viens moments, kur prasās vēl zināms normatīvo aktu pilnveidojums, proti, lai darba devējs varētu lielāku summu finansēt, ja darbinieks strādā attālināti. Šobrīd tas limits ir nedaudz par mazu. Es domāju, ka būs arvien vairāk un vairāk, īpaši jauni cilvēki, viņi ļoti atzinīgi izsakās par šādu pieeju – iespēju strādāt no mājām, un es domāju, ka tas tikai vērsīsies pakāpeniski plašumā."
LU docente, psiholoģijas doktore Sanita Šaitere vērtē, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai ikviens saprastu, vai labāk patīk strādāt birojā vai attālināti, un, izrādās, viedokļi ir dažādi. Piemēram, ir cilvēki, kam darbu un privāto dzīvi – ģimeni un hobijus – vieglāk savienot, strādājot attālināti, bet citiem patīk nostrādāt noteiktas darba stundas birojā un tad veltīt laiku atpūtai. Šaitere uzsver, ka attālinātais darbs ļauj arī ietaupīt: "Tas ir ceļš, ēdiens, ilgtermiņā arī apģērbs, un, ja darba devējs apmaksā elektrību un internetu, ja ir tāda vienošanās, tad tā finanšu atšķirība, protams, ir ļoti liels pluss. Un vēl ļoti attālināto darbu, protams, novērtē darbinieki, kam darba vidē ir kādi mazāk tīkami faktori, kaut vai tā pati telpas temperatūra – kas vienam der, citam nē, vai kaut kādi kolēģu paradumi, ar vadītāju varbūt nemaz nav tik patīkami komunicēt vai cilvēki bieži nāk runāties. Tas, ka var strādāt attālināti, sniedz cilvēkam kontroles sajūtu, ir tāda brīvība."
Pēc pandēmijas arī daudzi darba devēji ir uzlabojuši darba vidi, lai birojā strādāt būtu ērtāk un patīkamāk, savukārt mājās darba tehniskā puse var nebūt ideāla.
"Dažreiz tomēr cilvēki saprot, ka internets neiet, kaut kas ar tām sistēmām nav ērti. Un ja es daudz ātrāk to varu izdarīt klātienē, aiziet ar kolēģi visu sarunāt, visu parakstīt, izrunāt, izdiskutēt, tam cilvēkam arī būs priekšrocība pret to, kas strādā varbūt attālināti: sūta e-pastu un nesagaida atbildi. Tad jārunā par vēl vienu svarīgu lietu – cilvēki, kas strādā attālināti vai hibrīdā, it sevišķi tur, kur diezgan daudz kolēģu strādā klātienē, var nonākt nelabvēlīgā situācijā attiecībā uz izaugsmi vai kādu informācijas apmaiņu, varbūt grūtāk panākt, ka tavu attālināto darbu pamana," skaidro Šaitere.
"Kantar" pētījums liecina, ka strādājošo kopējā apmierinātība ar pašreizējo darbu gada laikā nav būtiski mainījusies, tomēr tie darbinieki, kas izvēlējušies strādāt attālināti, ir apmierinātāki nekā tie, kas darbu turpina klātienē.
