Visvairāk cilvēku uzņemšanā ir no rītiem un vakaros. Tad rindā var nākties gaidīt pat divas līdz trīs stundas.
Pēdējās dienās gan bijuši gadījumi, kad jāgaida arī ilgāk, piemēram, piecas stundas. Slimnīcas galvenais ārsts atzīst, ka tikt galā ar lielo pacientu plūsmu ir samērā grūti, kaut arī šobrīd dežūrā ir vismaz trīs ārsti un trīs ārsta palīgi.
“Ja tas ir nopietns lūzums, tad šiem pacientiem palīdzība tiek sniegta pirmām kārtām, un, ja tas ir sastiepums vai sasitums, tad šie pacienti dažkārt gaida ilgāk,” skaidro slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš.
Visvairāk traumu darba dienās cilvēki gūst, ejot vai nākot no darba, bet brīvdienās - ziemas aktivitātēs, piemēram, slēpojot. Traumas gan gadu no gada ir jau zināmās.
“Lūzumi plaukstas locītavas rajonā. Tie ir potīšu lūzumi, vecākiem cilvēkiem tie ir plecu lūzumi, tie ir augšstilbu kaula, saucamā kakliņa lūzumi. Tās ir pirmās vietas, kas cieš, krītot uz slidenas virsmas,” stāsta Zariņš.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) stāsta, ka viņi mēneša laikā palīdzējuši vairāk nekā 180 cilvēkiem, kuri guvuši traumas, paslīdot uz ledus. Antirekords bijis aizvadītajā piektdienā - tad dienests saņēmis 20 šādu izsaukumu.
“Ja mēs skatāmies cietušā profilu, tad visbiežāk tās ir sievietes un sievietes gados. Tas nozīmē, ka acīmredzot sievietes tomēr izvēlas mūsdienīgus, modernus apavus, modīgus apavus, kas diemžēl šādā laikā nav tie drošākie un stabilākie,” secina MPD pārstāve Ilze Bukša.
Lai izvairītos no šādām traumām, ārsti iesaka nēsāt apavus ar pretslīdes zolēm, sievietēm izvēlēties apavus bez augstiem papēžiem. Cilvēkiem vajadzētu ierēķināt arī vairāk laika ceļam un iet lēnāk, uzmanīgāk, ķermeni sasverot nedaudz uz priekšu. Bet vecākiem cilvēkiem nevajadzētu kautrēties atbalstam izmantot arī spieķi.
