Kā labāk dzīvot

Gadskārtējā kampaņa "Neapēd zemeslodi!" mudina vairāk uzturā lietot augu valsts produktus

Kā labāk dzīvot

Ziemā savu mīluļu ķepas jācenšas pasargāt no sāls uz ielām

Trauksmes celšana jeb iespēja palīdzēt apkarot korupciju

Trauksmes celšana. Visvairāk iesniegumu saņem par aplokšņu algām uzņēmumos

Trauksmes celšanas likums ir būtisks instruments, kas dod iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam informēt par kādu iespējamu pārkāpumu savā darba vietā, kas neskar tikai viņu personīgi, bet skar plašākas sabiedrības intereses. Līdz šim pārsvarā iesniegumi bijuši par aplokšņu algām uzņēmumos un citiem ar saimniecisko darbību saistītiem jautājumiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pastāstīja Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe.

Kas ir trauksmes cēlēji?

Cilvēki, kuri savā darbavietā novēro pārkāpumus, kas var apdraudēt sabiedrības intereses, un par to ziņo.
Vides vai veselības apdraudējums, korupcija, pārkāpumi būvniecībā vai publisko iepirkumu procesā ir biežākie trauksmes cēlēju atklāto problēmu piemēri.

Valsts kancelejas pārstāve skaidroja, ka trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019. gada maijā, un tas ir būtisks instruments, kas skar gan publisko, gan privāto sektoru un dod iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam informēt par kādu iespējamu pārkāpumu savā darba vietā, kas neskar tikai viņu personīgi, bet skar plašākas sabiedrības intereses.

"Faktiski tā ir iespēja sabiedrībai uzzināt to, ko mēs no malas neredzam," viņa norādīja. 

"Pirmajos divos gados, mūsu ieskatā, trauksmes cēlēju aktivitāte ir bijusi pozitīva, jau pirmajā likuma darbības gadā publiskajā sektorā tika saņemti 435 trauksmes cēlēju iesniegumi, līdzīga statistika arī otrajā gadā – 517 iesniegumi," viņa piebilda. 

Pārsvarā iesniegumi ir bijuši par aplokšņu algām uzņēmumos, tāpat arī citiem ar saimniecisko darbību saistītiem jautājumiem. Ja ziņojums ir saistīts ar darba drošību, to saņems arī Valsts darba inspekcija.

Ziņojumu varētu būt vairāk

"Jā, piekrītu, visticamāk, ka tas potenciāls, ka šie trauksmes cēlēju ziņojumi varētu būt vairāk, varētu būt," apstiprināja "Sabiedrības par atklātību – Delna" direktore Inese Tauriņa.

Viņa norādīja, ka sabiedrība arvien vairāk jāinformē, kā arī jāizglīto privātais sektorus, lai trauksmes cēlēja sistēma tiktu ieviesta arī uzņēmumu iekšienē. Likums paredz, ka iekšējā trauksmes celšanas sistēma uzņēmumos ir jāievieš, ja tajā strādā 50 un vairāk darbinieku, bet likums neparedz sankcijas, ja šāda sistēma nav izveidota.

Sabiedrība būtu jāinformē arī par to, ka iesniegumu iespējams iesniegt vairākās iestādēs, tostarp arī biedrībās, skaidroja Kušķe: "Ideja izstrādājot likumu bija paredzēt iespējami daudz kanālus, kā celt trauksmi. Attiecīgi likums paredz izvēles iespējas, vai ziņot darba devējam vai kompetentajai institūcijai, vai izmantot kādu starpnieku, piemēram, Valsts kancelejas trauksmes cēlēja kontaktpunktu vai jebkuru biedrību, kas pārstāv savu biedru intereses, tā var būt arī arodbiedrība."

"Mēs varam izmantot kādu no šiem kanāliem, kas mums liekas drošākais, piemērotākais, jo celt trauksmi, tā tomēr ir drosme," viņa piebilda. 

Valsts kancelejas pārstāvei piekrita arī Tauriņa: "Jābūt drosmīgam cilvēkam, saprotot, ka ne tikai iesniegšu iesniegumu, bet pēc tam arī tas process jau vēl notiks, man prasīs sīkāku informāciju, uzņēmumā var notikt izmeklēšanas, varbūt kāds uz mani aizdomīgi paskatīsies, mēs to visu ļoti labi saprotam, tāpēc likums paredz aizsardzību," viņa uzsvēra. 

Vienlaikus Tauriņa atzina, ka par spīti aizsardzībai process nav ļoti viegls: "Teorētiski bez darba nevar palikt, jo likums paredz aizsardzību, bet piekrītu, ka, lai celtu trauksmi, jābūt apņēmībai, laikam, zināšanām, kādam juristam, ar ko konsultēties un tamlīdzīgi," viņa piebilda un atgādināja, ka biedrība "Sabiedrības par atklātību – Delna" sniedz atbalstu un jurista konsultācijas. 

Kušķe norādīja, ka šobrīd tiek izstrādāts jauns trauksmes celšanas likums, kas ir stiprināts un papildināts jau esošais modelis. 

"Jauns likums tiek izdots, jo pārņemam Eiropas Savienības trauksmes cēlēja direktīvu. Attiecībā uz nelabvēlīgajām sekām, direktīvā tās ir definētas daudz plašāk, nekā esošajā likumā, tā ka mums bija jāpārņem arī visi šie piemēri un tādā ziņā likums ir pilnveidots," viņa skaidroja. 

Tauriņa aicināja cilvēkus nepieciešamības gadījumā izmantot šo iespēju – ziņot. 

"Mēs tajos pašos komentāros vai medijos, vai uz ielas, vai virtuves sarunās bieži dzirdam iedzīvotājus savā starpā runājam – jā, valstī ir korupcija, viss ir slikti, šis uzņēmums zog. Labi, un kur tālāk? Šī ir iespēja, ka mēs katrs kā iedzīvotājs varam uzņemties atbildību par savu valsti un varam būt pilntiesīgi iedzīvotāji ar visām tiesībām, nevis sēdēt un bļaut uz ielas vai virtuves sarunās, pārdzīvot par to, ka viss ir slikti," viņa secināja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt