Sadaļas Sadaļas

Panorāma

NVO satraukums par nodokļu reformu

Panorāma

Konferencē skaidro kompetenču pieeju izglītībā

Trauksmes cēlēju likums iestrēdzis

Trauksmes cēlēju likums iestrēdzis

Sabiedrisko mediju veidotā sižetu sērija “Sistēmas bērni” par situāciju Latvijas bērnunamos atgādinājusi, ka Latvijā cilvēki, kas, redzot pārkāpumus, neklusē, bet vēršas atbildīgajās iestādēs, vēl joprojām ir neaizsargāti. Ilgi gaidītais likums, kura mērķis ir pasargāt trauksmes cēlējus no darba devēju sankcijām, vēl tik drīz netiks pieņemts. Atbildīgā Saeimas komisija apšauba ne vien Valsts kancelejas izstrādātā likumprojekta kvalitāti, bet arī tā nepieciešamību.  

Pašvaldības un tās pakļautībā esošo iestāžu reakcija uz sižetiem, kas izgaismojuši situāciju Latvijas bērnunamos, nav pirmā reize, kad tiem, kas par nejēdzībām runājuši skaļi, pēcāk jādomā, vai labāk nebūtu bijis paklusēt. To atzīst arī tiesībsargs Juris Jansons.

“Viens mēģinājums, otrs mēģinājums, cilvēki, teiksim, lojāli valstij un likumpaklausīgi par kaut kādām nejēdzībām ziņo, bet tā vietā nevis izmeklē šos pārkāpumus, bet vēršas pret pašiem cilvēkiem. Tas, ka pašvaldību vadītāji sāk aizstāvēt savu institūciju darbiniekus, nav nekas jauns, mēs esam saskārušies arī biroja praksē, jāsaka - tas ir, no vienas puses nožēlojami, no otras puses tas ir traģiski un noziedzīgi,” saka Jansons.

Vairākus gadus gatavoto likumprojektu, kura mērķis ir tā sauktos trauksmes cēlējus pasargāt, Ministru kabinets apstiprināja marta sākumā. Bijusī sabiedrības par atklātību  “Delna” vadītāja Inese Voika to toreiz raksturoja kā izsvērtu un pārdomātu.

Šobrīd trauksmes cēlēju likumprojektu izskata Saeimā, bet atbildīgās komisijas vadītājs likumu neslavē un drīzu apstiprināšanu tam nesola.

“Tas likumprojekts ir ļoti jēls,” uzskata Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs ( “Saskaņa”).

Viņaprāt, Valsts kancelejas izstrādātais likumprojekts ir pārāk birokrātisks un reāli situāciju neuzlabotu.

“Tā pieeja, kas tur ir ietverta, neder. Mēs gribam formalizēt šīs lietas, nevis labāk pasargāt trauksmes cēlējus. Un te ir divas versijas: vai nu Saeima noraidīs šo likumprojektu, vai nu mēs skatīsim alternatīvo likumprojektu,” saka Dolgopolovs.

Šobrīd komisija gaida juristu vērtējumu un likumprojektu gatavojas apspriest ar jauno Valsts kancelejas vadītāju.

Dolgopolovs arī uzskata, ka bez trauksmes cēlēju likuma varētu iztikt vispār un situāciju uzlabot, papildinot jau esošos likumus. Valsts kancelejā skaidro – likuma izstrādi ietekmējis gan uzstādījums, ka tā īstenošanai netiks piešķirts papildu finansējums, gan dažādu atbildīgo iestāžu iebildumi.

Bija vairāki varianti, ka varētu būt, piemēram, viena iestāde, kas nodrošinātu trauksmes cēlēju aizsardzību, - šāds variants atbalstu neguva, no tā bija jāatsakās, lai virzītos tālāk. Bija iecere noteikt administratīvo atbildību par negatīvu seku radīšanu trauksmes cēlējam - šo atbildību arī nebija iespējams noteikt, mēs to izslēdzām; bija versija, ka visi trauksmes cēlēju ziņojumi tiek iesniegti centralizētā veidā, - arī tas neguva atbalstu, norāda kancelejā.

Par spīti daudzajiem kompromisiem, likuma veidotāji uzskata – jau tas, ka trauksmes cēlēja jēdziens būs ierakstīt likumā un dati par ziņotāju būs pieejami vienīgi personām, kas jautājumu izskatīs, ir pamatīgs solis uz priekšu. Arī sabiedrība par atklātību “Delna”, kas daudz iesaistījusies likumprojekta izstrādē, uzskata – esošie trūkumi nav iemesls likumu neapstiprināt.

“Es to saistītu vienkārši ar politiķu bailēm, ka parādīsies personas, kuras nekontrolēti varēs ziņot un vērst uzmanību uz būtiskiem pārkāpumiem gan finanšu, veselības un citās svarīgās jomās. Viss ir atkarīgs no speciālistiem, cik kvalitatīvus un kādus speciālistus valsts vēlēsies,” spriež sabiedrības par atklātību “Delna” jurists Jānis Veide.

Dolgopolovs pieļauj, ka likuma pārstrādei varētu būt nepieciešams laiks līdz gada beigām.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt