Dienas notikumu apskats

Valdība vienojas aizliegt čaulas kompāniju apkalpošanu Latvijas bankās

Dienas notikumu apskats

„Lufthansa" un "Air France" darbinieku streiki šodien ietekmējuši simtiem reisu

Trauksmes cēlēju aizsardzības likumu cer pieņemt līdz vēlēšanām

Trauksmes cēlēju aizsardzības likumu cer pieņemt līdz vēlēšanām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti otrdien, 10.aprīlī, apsprieda alternatīvo likumprojektu trauksmes cēlēju aizsardzībai. Deputāti jauno likumprojektu vēl nevirzīja uz izskatīšanu Saeimā, jo tam vēl jāpievieno anotācija, taču būtisku iebilžu pret jauno likuma versiju nav, un to varētu pieņemt līdz vēlēšanām.

Aizsargāt trauksmes cēlējus no atriebības ir viena no Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) rekomendācijām Latvijai, kuras ieviešana kavējas. Pirms gada valdība jau apstiprināja Valsts kancelejas izstrādātu Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu, taču Saeimas deputāti to izbrāķēja.

Pēdējā gada laikā atbildīgā darba grupa izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, un to Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem prezentēja Valsts kancelejas konsultante Inese Kušķe: “ Ko nozīmē celt trauksmi – tās ir ziņas par kādu apdraudējumu, kas kaitē sabiedrības vai tās daļas interesēm, piemēram, korupcija, krāpšana, veselība, pārtika, vide, finanšu sektors, būvniecība, kā arī citas jomas.”

Kušķe min arī konkrētu piemēru trauksmes cēlēju aizsardzībai – ēdināšanas uzņēmumā darbinieks nolemj ziņot par to, ka uzņēmuma gatavotā pārtika var izraisīt salmonelozi. Pārbaudē tas apstiprinās, un uzņēmums tiek sodīts. Vēlāk darba devējs noskaidro, kurš darbinieks pasūdzējies, un viņu no darba atlaiž. Šādā gadījumā darbinieks var vērsties trauksmes cēlēju kontrolpunktā – Valsts kancelejā, kas palīdz darbiniekam vērsties tiesā.

“Darbinieks sastāda prasības pieteikumu, pateicoties valsts sniegtajam atbalstam. Par nepamantotu darba uzteikumu lūdz morālo kompensāciju. Tiesa piemēro pagaidu aizsardzību, darbinieku uzreiz atjauno amatā. Trauksmes cēlēju atbrīvo no tiesāšanās izdevumiem, un tiesas lēmums tam seko, un uzņēmumam piemēro administratīvo atbildību,” skaidroja Kušķe.

Valsts kancelejas pārstāvji prognozē, ka pirmajā gadā pēc likuma pieņemšanas valstij varētu būt jāaizsargā 10 – 20 trauksmes cēlēju. Cik tas izmaksātu, Valsts kanceleja vēl rēķina, taču informatīvajai kampaņai ziņošanas popularizēšanai kanceleja vēlas 20 tūkstošus eiro, savukārt speciālai mājaslapai – vēl 14 tūkstošus eiro.

Deputāti par iecerēto likumu gan neslēpj bažas. Nellija Kleinberga no Latvijas Reģionu apvienības uzsvēra, ka anonīmi ziņot par pārkāpumiem jau tagad var lielā daļā institūciju. Viņa šaubās, vai šāds regulējums nepalielinās birokrātiju: “Man joprojām ir tās pārdomas un bažas, ka mums jau ir tik daudz kontrolējošo, pārraugošo institūciju. Diendienā mēs dzirdam, kas notiek ražošanā, uzņēmējdarbībā, un par maz ir to, kas atbalsta, kas veido, kas ražo.”

Savukārt darba devējus uztrauca, vai likumu neizmantos nelabvēļi, kuri ziņojumos apmelos konkurentus. Valsts kancelejas pārstāvji uzsvēra, ka valsts aizsardzība šādos gadījumos nepienāksies, savukārt kontrolpunkts Valsts kancelejā nebūs jauna institūcija, bet vienkārši papildu funkcija pašai kancelejai.

Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs no „Saskaņas” stāsta, ka trauksmes cēlēju aizsardzība jau šobrīd ir iestrādāta dažādos normatīvajos aktos. Taču jaunā likuma galvenais labums būšot signāla došana sabiedrībai par to, ka ziņotāji valstij ir vajadzīgi.

“Manā skatījumā, kā signāls, jā, varētu būt nepieciešams vienkārši parādīt, ka cilvēki, kas signalizē par problēmām, ka valsts ir ieinteresēta šajā darbībā un valsts ir gatava aizsargāt cilvēkus no eventuālām nepatikšanām,” sacīja Dolgopolovs.

Viņaprāt, likumu Saeima varētu paspēt pieņemt līdz parlamenta vēlēšanām rudenī.

Kas ir trauksmes cēlēji?

Cilvēki, kuri savā darbavietā novēro pārkāpumus, kas var apdraudēt sabiedrības intereses, un par to ziņo.
Vides vai veselības apdraudējums, korupcija, pārkāpumi būvniecībā vai publisko iepirkumu procesā ir biežākie trauksmes cēlēju atklāto problēmu piemēri.

KONTEKSTS:

2017.gada martā pēc ilgiem saskaņošanas gadiem valdība atbalstīja un nosūtīja Saeimai trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu. Taču Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija to sāka skatīt tikai decembrī.

Likumprojekta mērķis ir sargāt trauksmes cēlējus - nodrošināt viņu anonimitāti un nepieļaut darba devēju atriebību.

Pēdējos gados līdzīgi speciāli likumi pieņemti vairākās Eiropas valstīs, tā ir arī Eiropas Padomes, OECD un citu starptautisko organizāciju prioritāte.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti