Transtaukskābes veidojas, piemēram, nepilnīgi hidrogenējot augu eļļas. Daļējas hidrogenēšanas process, piemēram, margarīna ražošanā ir lētāks nekā tad, ja procesu paveic līdz galam. Taču vizuāli ar aci nevar pateikt, vai margarīns ir veselībai kaitīgs vai nav. Ražotāji nereti izvēlas lētāko. Ja produkta ražošanā izmantots margarīns, iespējams, produkts saturēs arī transtaukskābes.
Ārsti brīdina - tās ilgtermiņā rada nopietnas veselības problēmas. Savukārt daļa patērētāju rīkojas pēc principa – ja nenogalina tūlīt, tam nav jāpievērš uzmanība. „Ļoti gribētos, lai visi – gan ražotāji, gan lauksaimnieki, gan administratori, (mediķi to jau sen saprot) -, ka mēs cīnāmies par vienu - par mūsu iedzīvotāju veselību,” izsakās P. Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centra ārste Iveta Mintāle.
Daži uzņēmēji arī Latvijā ir sākuši ražot produktus, kas nesatur transtaukskābes. Taču netrūkst tādu, kam pirmajā vietā ir iespējami lētākas izejvielas un maksimāla peļņa. Cīņā pret saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām, jūlija vidū dažādu ministriju un nozares speciālistu pārstāvjus apvienojošā “Uztura padome” nobalsoja atbalstīt transtaukskābju ierobežojumus pārtikas produktos. „Zinot visu iepriekšējo vēsturi, ka Latvijā tādu produktu ir ārkārtīgi daudz, es domāju, ka tas lēmums absolūti nāk laikā,” norāda Mintāle.
2011.gadā Veselības ministrijas pārstāvji intervijā solīja, ka ierobežojumus transtaukskābēm varētu ieviest aptuveni gada laikā. Gads nepieciešams, lai izstrādātu normatīvos aktus un saskaņotu tos gan ar ministrijām, gan Eiropas Komisiju. Kopš šī solījuma pagājuši divi gadi. Taču arī tagad gaismu tuneļa galā vēl neredz.
Veselības ministrijā šajā laikā nomainījusies atbildīgā dienesta vadība. Pašreizējā direktore Santa Līviņa stāsta, ka pašlaik pie transtauksābju lietošanas ierobežojumiem strādā visā Eiropas Savienībā. „Pārējām valstīm neiet vieglāk kā mums. Pārējās valstis runā ar saviem pārtikas ražotājiem, kas pēc būtības ir diezgan nogaidoši, un pieprasa pētījumus, analīzes un rezultātus,” skaidro Līviņa.
Reālais datums, kad Latvijā transtaukskābju lietojumu varētu ierobežot, nav skaidrs. Zemkopības ministrija, kurai ir būtiska loma lēmuma atbalstīšanā, šim jautājumam paredz vēl ilgu saskaņošanas ceļu. „Es līdz 2015. gadam vispār neredzu iespēju, ka ieviestu. Normatīvais akts vēl nav uzsākts. Ne par velti Veselības ministrija ir pieņēmusi lēmumu grozīt Pārtikas likumu, jo bez likuma grozīšanas nevar uzsākt Ministru kabineta noteikumu grozīšanu,” klāsta Zemkopības ministrijas Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja Sarma Sleže.
Zemkopības ministrijā sola, ka šajā gadā tā veiks pētījumu par transtaukskābju saturu Latvijā nopērkamajos produktos. Gada beigās būs zināmas atbildes. Paredzēts, ka analīzes tiks veiktas simt produktiem izlases kārtībā. Tāpēc Zemkopības ministrijas pārstāvji iesaka arī Veselības ministrijai nesteigties un sagaidīt šī pētījuma rezultātus. „Kā es teicu, vajadzētu sagaidīt pētījuma datus, lai mēs zinām, uz ko tad mēs tiecamies, cik daudzos [produktos] varam noteikt transtaukskābju daudzumu. Otrs, ja Eiropas Savienībā pieņems kaut kādu normatīvo aktu, tad tas būs nākamā gada beigās jau zināms un tad mēs varētu būt kopējā ES apritē,” skaidro Zemkopības ministrijas pārstāve.
