Dienas notikumu apskats

Donalds Tramps pauž samierniecisku nostāju

Dienas notikumu apskats

Nodokļu plānošana rada bažas par pensiju sistēmas sociālo ilgtspēju

Pasaulē atšķirīgi reaģē uz Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās

Trampa uzvara pārsteidz pasauli – reakcijas, vērtējumi, prognozes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti, kuros lielo vēlētāju atbalstu gūst republikānis Donalds Tramps, pārsteidz ne tikai demokrātes Hilarijas Klintones atbalstītājus, bet arī zinošus politikas vērotājus un politologus.

Nebijām tam gatavi

Šī sacīkste ir daudz ciešāka, nekā varēja iedomāties. Iepriekš gandrīz visas aptaujas prognozēja Hilarijas Klintones uzvaru, bet tagad vērojams negaidīts atbalsts Donaldam Trampam. Tie, kas seko līdzi ASV politikai, tam nebija gatavi, pašreizējos rezultātus LTV komentē politoloģe Iveta Kažoka.

Līdzīgi arī politikas zinātnes doktore Ieva Birka atzīst – mēs, politologi un  aptauju veidotāji, neko nezinām. Proti, vairs nevar paļauties uz  aptaujām, ka vēlētāji atklās savas īstās domas par lēmumu. To parādīja gan balsojums Lielbritānijā par izstāšanos no Eiropas Savienības, gan pašlaik vērojamais atbalsta Trampam ASV vēlēšanās.

Tramps nozīmēs nestabilitāti

Ja vēlēšanās uzvarēs Tramps, tas nozīmēs lielu nestabilitāti, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairs nebūs pats neprognozējamākais prezidents pasaulē. Cilvēki tad gadsimtiem analizēs, kāpēc tā ir noticis, viņa norāda.

Tikmēr Latvijai tad būtu svarīgi attīstīt domu, ka mēs paši un Eiropas Savienība ir drošības garants un nevaram paļauties uz ASV resursiem un gatavību mūs aizstāvēt tādā apmērā kā agrāk, saka Kažoka, piebilstot - agri vai vēlu mums bija pie tā jānonāk.

Arī Ieva Birka pauž, ka no Trampa īsti nav skaidrs, ko tieši gaidīt ārpolitikā. 

Skaidrs gan tas, ka Tramps lielāku uzsvaru liks uz ASV iekšpolitiku. Tāpēc savā ziņā var gaidīt, ka ASV vairāk koncentrēsies uz savām problēmām un notiks zināma izolācija.

Tikmēr Latviju uztrauc Trapa pozitīvā attieksme pret Krieviju.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Latvijas un Amerikas attiecības nebalstās vienā cilvēkā, lai gan pēc vēlēšanām būs jautājumi par nākotnes sadarbību, komentējot provizoriskos ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus, Latvijas Radio atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Populisma vilnis

Uz jautājumu, vai populisma vilnis valda visā pasaulē un varam to gaidīt arī Latvijā, Ieva Birka norādīja arī uz Latvijas politikā notiekošo, piemēram, Artusa Kaimiņa ievēlēšanu Saeimā un vēlāk viņa partijas “KPV LV’ dibināšanu.

Arī citur pasaulē redzams, ka politiķi pievēršas tiem vēlētājiem, kurus var piesaistīt ar viegli dodamiem, bet neizpildāmiem solījumiem.

Latvijas un Amerikas attiecības nebalstās vienā cilvēkā, lai gan pēc vēlēšanām būs jautājumi par nākotnes sadarbību, komentējot provizoriskos ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus, Latvijas Radio atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

“Bez prezidenta kā viena no varas centriem ir arī citi varas centri. Domāju, tas attieksmē nemainīsies arī no Trampa pārstāvētās Republikāņu partijas. Arī par pašu potenciālo prezidenta kandidātu – protams, būs jautājumi, kādā veidā viņš skatīsies uz virkni starptautisko attiecību jautājumu. Domāju, ka viņš pamatlietās tupinās politiku, kas ir līdzīga līdzšinējai,” saka Sārts.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Starptautiskajā politikā ir lietas, kas atkarīgas no līderības, un citas ir strukturālas – Latvijas Radio politologs Ivars Ījabs. Viņaprāt, partnerība ar Latviju ir strukturāla, kuru līderis viennozīmīgi nevar mainīt.

“Cits jautājums, ka Trampa ārpolitiskais kurss varētu mūs ietekmēt tādējādi, ka viņa priekšstats par kolektīvo drošību Eiropā ir atšķirīgs un viņš pilnā nopietnībā prasīs visām Eiropas valstīm, tostarp Latvijai pilnā mērā segt izdevumus, kurus rada amerikāņu klātbūtne. Bet tas nenozīmē, ka rīt no rīta NATO pārstās eksistēt,” piebilst politologs.

Līdz ar Donalda Trampa ievēlēšanu prezidenta amatā varbūt nemainīsies ASV politika kā vektors uz Eiropas pusi. Un Trampam arī būs jāparāda, ka viņš saprot ārpolitikas lietas.

No otras puse,  šovs, kas iesākās Trampa priekšvēlēšanu cīņā, var turpināties un ASV būs nodarbināta pati ar savām problēmām, intervijā LTV komentē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds.

ASV prezidenta vēlēšanas un “Brexit” referendums ir mācība, ka nedrīkst ignorēt cilvēku viedokli. Nevienlīdzība rada bīstamu situāciju, ka lielu daļu vēlētāju var uzrunāt ar populistiskiem saukļiem, komentē politikas zinātnes doktore Ieva Birka.

Tāpēc politiķiem jādomā, kā parastajā valodā skaidrot lēmumus un ieceres. Jo pretējā gadījumā tas atspēlējas politiķiem.

Šajā situācijā Latvijai jau laicīgi jāsāk domāt par savu drošību, jaunu sabiedroto meklējumus un jāpievēršas savas iekšpolitikas veidošanai.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

 

Republikānim Donaldam Trampam savu priekšvēlēšanu solījumu pildīšanai būs radikāli jāmaina ASV politika, vai arī viņš nespēs šos solījumus piepildīt, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Krievijas Valsts domes deputāti ziņas par Donalda Trampa uzvaru ASV vēlēšanās sagaidīja ar aplausiem, vēsta LTV korespondente Maskavā Olga Dragiļeva.

Krievijai Tramps paticis jau ilgu laiku un no viņa gaida sankciju atcelšanu un pozitīvu attieksmi pret Krieviju. 

Donaldu Trampu ar uzvaru prezidenta vēlēšanās apsveikusi Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite.

Tikmēr Latvijas prezidenta un premjera sociālo tīklu konti klusē.

“Amerikas Savienoto Valstu vēlētāji ir izdarījuši savu izvēli. Sveicu jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu ar uzvaru vēlēšanās,” paziņojumā medijiem pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis norādīja, ka Latviju un ASV saista kopīgas demokrātiskas vērtības. ASV vienmēr ir bijušas un arī būs Latvijas stratēģiskais partneris un nozīmīgs NATO sabiedrotais. Latvija turpinās attīstīt politisko, drošības un ekonomisko sadarbību ar ASV.

“Turpināsim kopīgi strādāt, nodrošinot gan kolektīvo aizsardzību, gan cīņu pret terorismu, kā arī citiem mūsdienu drošības izaicinājumiem,” uzsvēra Valsts prezidents.

Briseles amatpersonas un valstu vadītāji pagaidījuši, kamēr vēlēšanu rezultāti saskaitīti, un tikai tad nākuši klajā ar diplomātiski ieturētiem vēstījumiem, kuros nav slēptas bažas par nākotni.

„Kā Eiropas Parlamenta prezidents es apsveicu jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu. Šis, bez šaubām, ir sarežģīts brīdis ASV un Eiropas Savienības attiecībās, taču brīvi ievēlēts ASV prezidents ir pelnījis pilnu Eiropas Savienības institūciju cieņu.

Mēs ceram, ka Donalds Tramps un viņa valdība respektēs arī Eiropas Savienības tiesības un likumus. Mums ir kopīgas intereses un kopīga atbildība.

Un es ceru, ka auglīgā un dziļā sadarbībā, kā tas ir bijis līdz šim, mēs kopā tiksim pāri visiem izaicinājumiem,” sacīja Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Arī Eiropas augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni paudusi, ka Eiropas Savienības saiknes ar ASV ir daudz dziļākas, nekā jebkādas pārmaiņas politikā:

„Mēs turpināsim strādāt kopā no jauna, atklājot Eiropas spēku.”

Līdz ar Trampa ievēlēšanu neskaidri ir vairāki jautājumi par turpmāko sadarbību, un viens no lielākajiem – kas notiks ar Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līgumu, jo Tramps jau priekšvēlēšanu posmā aģitēja pret to. Sagaidāms, ka Briselē pieaugs spiediens noslēgt līgumu līdz gada beigām, kamēr vēl pie varas ir pašreizējais prezidents Baraks Obama. Daudzi gan uzskata to par maz iespējamu.

Sajūsmu par Trampu neslēpj Eiropas spilgtākie eiroskeptiķi. “Brexit” Lielbritānijas balsojuma par aiziešanu no Eiropas Savienības tēvs un aktīvākais aģitētājs, britu Neatkarības partijas pārstāvis, Eiropas Parlamenta deputāts Naidžels Farāžs ir izteicies, ka piesakās kļūt par Trampa pārstāvi Eiropas Savienībā.

Savukārt Francijas galēji labējas Nacionālās frontes līdere Marina Lepena sociālās saziņas vietnē „Twitter” nosūtījusi apsveikumu jaunajam Savienoto Valstu prezidentam un brīvajai amerikāņu tautai.

Interneta tīmeklī vairāki eksperti arī norāda, ka simboliski šodien aprit 27. gadadiena, kopš Berlīnes mūra krišanas, bet Tramps ir tas, kurš runā par jaunu sienu būvēšanu, piemēram uz robežas ar Meksiku.

„Piesprādzējiet drošības jostas!”, „Izskatās, ka Rietumi šogad būs piedzīvojuši divas katastrofas”,  savā sociālās saziņas vietnē „twitter” pavēstījis bijušais Zviedrijas premjerministrs un ārlietu ministrs Karls Bilts. „Liels enerģijas grūdiens radikāliem spēkiem,” brīdina Ženēvas Drošības politikas centra vadītājs Fransuā Heisburgs.

Savukārt, „The Economist” analītiķis Edvards Lūkas  savā jaunākajā rakstā izvērtē, kas notiks ar transatlantisko sadarbību, proti, kā veidosies ES un ASV attiecības, piebilstot, ka ASV diplomātiskās spējas ir īpaši svarīgas Baltijas valstīm, lai nostāvētu pret Krievijas iespējamu agresiju.

Komentējot ASV vēlēšanu rezultātus NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzina, ka gaida Trampu ierodamies Briselē: „Es apsveicu Donaldu Trampu ar ievēlēšanu ASV prezidenta amatā. Es ceru ar viņu sadarboties. Ir ļoti svarīgi, lai transatlantiskās saiknes saglabātos stipras. Šobrīd mēs sastopamies ar lieliem drošības izaicinājumiem, hibrīdkaru un terorismu. ASV vadība ir svarīga kā allaž. Mūsu alianse teju 70 gadu ir izveidojusi draudzīgas saiknes ar ASV gan miera, gan konfliktu laikos.

Stipra NATO ir laba ASV un laba Eiropai. Mums ir daudz darāmā. Es ceru Trampa kungu drīz satikt un aicināt uz NATO samitu nākamgad Briselē, lai izrunātu tālāko ceļu.” 

 

Tramps iepriekš paudis, ka ASV vajadzētu pārskatīt attiecības ar NATO un ka Vašingtona vēl lems, vai aizstāvēt Baltijas valstis Krievijas agresijas gadījumā. Arī eksperti to arī Latvijā nodēvēja par ļoti bīstamiem izteikumiem.

Kamēr Eiropā valda satraukums, mierīgi un pozitīvi jauno ziņu uztvērusi Krievija. Tās prezidents Vladimirs Putinskā paudis Kremļa oficiālā interneta mājaslapa un nosūtījis Donaldam Trampam apsveikuma telegrammu.

Putins paudis cerību uz turpmāku ciešu sadarbību, kas izvestu Krieviju un ASV no līdzšinējā krīzes stāvokļa.

Viņš izteicis vēlēšanos turpināt dialogu, lai rastu atbildi uz daudziem drošības jautājumiem pasaulē.

Putins iepriekš bija asi kritizējis Trampa sāncensi Hilariju Klintoni, sakot, ka viņa īstenotu agresīvu politiku pret Krieviju. Galēji labējie un prezidenta Vladimira Putina atbalstītāji pavadījuši vēlēšanu nakti Maskavā līksmojot krogā, tērpušies Trampa kampaņas krekliņos.

Apsveikuma ziņas Trampam nosūtījušas arī citas pasaules valstis. Palestīnas līderi pauduši cerību, ka jaunais prezidents palīdzēs attiecību risināšanā ar Izraēlu. Savukārt Ķīnas oficiālie laikraksti pauduši viedokli, ka rezultāti apliecina – ASV demokrātija ir krīzē un cilvēki  ir sacēlušies pret politisko un finanšu eliti. Līdzīgi kā Krievija, Ķīna Trampa politiku atbalsta.

“ASV vēlētāji ir nobalsojuši par radikālām pārmaiņām, paužot neapmierinātību ar esošo politiku. Šāds sentiments nav svešs arī Eiropā un Latvijā. Mums jāsaprot, ka ASV iespējams vairs nebūs tāda, kā līdz šim. Vienlaikus jaunievēlētā prezidenta pirmā runa liecina, ka tomēr amats varētu pārņemt Trampu, nevis Tramps amatu,” komentējot ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu norāda Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP).

Kariņš uzsver, ka šobrīd lielākā grūtība ir tā, ka nav skaidrs, ko Donalda Trampa ievēlēšana ASV un pasaulei nozīmēs dienu pēc inaugurācijas: “Republikāņu partija vairs nav tā paredzamā partija, kas iepriekš. Ja iepriekš pie Republikāņu uzvaras varējām prognozēt, ka ASV tiks pazemināti nodokļi un atvērtas robežas tirdzniecībai, tad šobrīd pati partija ir mainījusies un nav skaidrs, kāda būs tās īstenotā politika. It īpaši tas attiecas uz ASV īstenoto ārpolitiku.”

Kariņš, komentējot ASV prezidenta vēlēšanas, arī norāda, ka abi prezidenta kandidāti kampaņas laikā ļoti koncentrējās uz ASV iekšpolitiku, tādēļ iespējams, ka Tramps vairāk nodosies problēmu risināšanai ASV iekšienē, un mazāk tam, kas notiek pasaulē. 

Līdzās pārējiem Baltijas valstu prezidentiem Trampu apsveikusi arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Viņa abu valstu attiecības raksturoja kā lielisku sadarbību dažādās jomās, tostarp aizsardzībā, drošībā un kiberdrošībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs Err.ee.

Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās parāda ne tikai noskaņojumu ASV, bet gan plašāku fenomenu. Acīmredzot, liela daļa sabiedrībai ir kritiska par esošo liberālo sabiedrību un atvērtību un uzskata, ka līdz šim lietu kārtība nav bijusi pareiza. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) docents Edijs Bošs, paužot cerību, ka šāda neapmierinātība neizpaudīsies vardarbībā.

Trampa ievēlēšana Bošam arī nerada pārliecību, ka reālā krīzes situācijā no jaunievēlētā ASV prezidenta būs atbilstoša reakcija. Tāpēc mūsu reģionālā NATO atbalsts esot jāizvērtē uz pusi. Viņaprāt, Krievijas prezidents Vladimirs Putins dabūs to, ko vēlas – atzīšanu no ASV, ka bijusī padomju telpa ir vieta, kur Krievija var saimniekot.

Turpretī par Trampa uzvaru priecājas saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”), sakot, ka  “lielais pasaules policists”, iespējams, noliks ieročus malā un sāks tīrīt savas pašmāju lietas. Līdz ar to, viņasprāt, mazināsies pasaules spriedze.

Saeimas deputāte arī atklāja, ka vairāki parlamentārieši, kuri pārstāv konservatīvās vērtības, piemēram, atbalsta abortu aizliegumu, apmainījušies ar apsveikumiem par Trampa uzvaru.

Pauls Raudseps no žurnāla „IR” gan komentē – vienīgā Trampa konservatīvā vērtība ir abortu aizliegums, lai gan iepriekš ilgus gadus viņš aizstāvējis pretēju pozīciju.

Tikmēr Edijs Bošs apšauba, ka līdz ar Trampa nākšanu pie varas “maģiskā veidā pazudīs spriedze reģionā” - šāda doma esot bīstama. Par ASV prezidentu kļūs cilvēks, kuram mūsu reģions ir pilnīgi vienaldzīgs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanām Krievija gatava atjaunot attiecības ar ASV, bet "ceļš nebūs viegls".

Sabiedrisko attiecību speciālists Mārcis Bendiks Trampa panākumus skaidroja ar to, ka viņa komunikācija ir bijusi ļoti vienkārša. Tramps tieši norādījis, kas ir slikti un kas ir labi, kas vēlētājiem ir daudz vairāk saprotams nekā Klintones gatavību "būvēt tiltus" un attīstību.

Žurnālists Eduards Liniņš Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" trešdien, vērtējot ASV prezidenta vēlēšanas, secina, ka "Trampa ievēlēšana ir signāls tam, ka pasaule mainās". "Daudz vairāk ir nefiltrētas informācijas, kas nonāk pie vēlētāja un iespaido viņu. Līdz ar to politiķu argumentācija ir citādāka," vienu no skaidrojumiem Trampa uzvarai piedāvāja Liniņš.

Taču viņš uzsvēra, ka Tramps pilnīgi noteikti prasīs Eiropas līdzatbildību tās drošības nodrošināšanā.

 

Politologs Aldis Austers kritiski vērtē Trampu. Viņš sevi ASV ir prezentējis kā nabadzīgu cilvēku aizstāvis. Līdz ar to viņa prezidentūras centrālais jautājums būs spēja piepildīt savus solījumus. Vēl grūtāk šo uzdevumu padarīs fakts, ka Tramps nav sociāli orientēts.

Trampa politika un globālā politika liek valstīm izolēties, ekonomiku apmēri rūk un līdz ar to bezdarba līmenis, piemēram, ASV pieaugs. Tāpēc Trampam ar runāšanu vien nepietiks.

Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, kurš pirms pāris dienām ietvītoja savas sievas teikto, ka ar vienu Donaldu pilnībā pietiekot, trešdien oficiāli ielūdza savu amerikāņu vārda brāli uz Briseli. Bet pēcpusdienā atzina, ka attiecības turpmāk var nebūt vienkāršas.

“Esmu rūpīgi klausījies Amerikas jaunievēlētā prezidenta aicinājumā Amerikai kļūt vienotai. Un es savukārt gribētu pamudināt uz Eiropas un transatlantisko vienotību. Es neticu, ka kāda valsts mūsdienās var būt lieliska izolācijā," sacīja Tusks.

"Bet es ticu tajā, ka Amerika un Eiropa var strādāt kopā un to arī darīs. Tas prasīs nopietnu piepūli no abām pusēm. ES ir spēcīgs un uzticams partneris un tā tas arī paliks. Mēs sagaidām to pašu no Amerikas un tās jaunā prezidenta," norādīja Tusks.

Vācijas kanclere Angela Merkele, tāpat kā citi līderi, aicināja cienīt Amerikas vēlētāju izvēli un pieņemt šo rezultātu. Merkele sacīja, ka Vācijas un Amerikas attiecības ir balstītas uz tādām kopējām vērtībām kā demokrātija, likuma vara un cieņa pret cilvēkiem, neatkarīgi no viņu rases, reliģijas, dzimuma vai orientācijas. Līdzīgi izteicās arī viņas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmajers, kurš gan aicināja arī sasaukt ārkārtas ES ārlietu ministru sanāksmi, lai apspriestu Transatlantisko attiecību nākotni.

 

Savu prieku par Trampa ievēlēšanu neslēpa Ungārijas premjers Viktors Orbans, kurš Eiropā ik pa laikam tiek kritizēts par vārda brīvības apspiešanu savā valstī. Orbans paziņoja, ka Trampa uzvara apliecina, ka demokrātija vēl ir dzīva.

Savukārt Polijā valda dalīts noskaņojums. No vienas puses, Trampa konservatīvais kurss saskan ar Varšavas valdošo politiķu nostāju. Tomēr viņa draudzīgās attiecības ar Krieviju liek Polijas politiķiem nopietni satraukties. Valsts prezidents Andžejs Duda jau ir mudinājis Trampu noteikti saglabāt NATO karaspēku Austrumeiropā.

 

Politoloģe Žaneta Ozoliņa LTV raidījumam "Dienas ziņas" trešdien, 9.novembrī uzsvēra, ka ASV ārpolitikas būtiski nemainīsies. Pieredze rāda, ka līdz ar jaunu prezidentu stāšanos amatā valstu politika mainās niansēs, taču ne pašos pamatos. Viņa arī paredzēja, ka Tramps turpmāk savos izteikumos kļūs piesardzīgāks.

Vaicāta, kāpēc amerikāņi ir atbalstījuši Trampu, viņa norādīja, ka cilvēki ir vēlējušies pārmaiņas. Taču Klintones politika visiem bija labi zināma un skaidrs, ka pārmaiņas nevarēja gaidīt. Savukārt Tramps pārmaiņas solīja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti