Pēdējo divu nedēļu laikā Ludzas pusē notikuši divi traģiski gadījumi darba vietā – viens vīrietis iespiests siena vālošanas hidrauliskajā presē, otram virsū uzkritis traktors.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Lāsma Kursīte stāstīja: "30. jūnijā plkst.19 Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirknis saņēma informāciju par to, ka Ludzas novada Lauderu pagastā traktora siena vālošanas hidrauliskajā presē ir iespiests 1980. gadā dzimis vīrietis. No gūtajām traumām vīrietis notikuma vietā gāja bojā. Saistībā ar notikušo ir uzsākts kriminālprocess un šobrīd policija skaidro notikušā apstākļus. Ir nozīmētas arī nepieciešamās ekspertīzes, lai noteiktu tiešo nāves cēloni."
Lauderu ciemā uzrunātais vietējais iedzīvotājs ir satriekts par notikušo nelaimi, jo pazinis bojā gājušo vīrieti un par viņu saka tikai labus vārdus – saimnieks bijis kārtīgs, strādīgs cilvēks, grādīgo nelietojis un notikusī nelaime esot briesmīga traģēdija.
"Ģimenei ir liela saimniecība, vairāk nekā 180 aitas gan šeit, gan Lucmuižā. Laba, ļoti strādīga ģimene. Edgars gan mežā strādāja, gan saimniecībā. Redz, kāda nelaime notika. Jauns cilvēks, tikai 42 gadi, tādam vēl dzīvot un dzīvot. Es pats esmu strādājis ar siena presi. Tur no traktora nāk tāds spiediens. Ja tur tiksi, dzīvs nepaliksi, nekādu cerību," stāstīja vīrietis.
Kā uzsvēra Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa, liela daļa nelaimes gadījumu Latvijā notiek tāpēc, ka nodarbinātie nav pietiekami uzmanīgi un neievēro noteiktās darba drošības prasības. Lai arī vasara tikai pusē, šogad, lauksaimniecības darbus veicot, bojā gājuši jau trīs cilvēki.
"Uzņēmumā "Latraps" Zemgales novadā cilvēks ir iekritis atvērtā lūkā, guvis smagas traumas un gājis bojā. Otrs negadījums noticis, kad veikta zāles pļaušana ceļmalā, un tur bojā gāja sieviete, kura ir gulējusi šajā zālē. Šobrīd tiek noskaidrots, kāpēc viņa tur atradās. Pagaidām ir vairākas versijas tam, kas tur notika. Ludzas novadā letāls nelaimes gadījums – vīrietis iespiests siena presē. Šie visi gadījumi pašreiz tiek skatīti," stāstīja Zariņa.
Pēc Valsts darba inspekcijas datiem, nelaimes gadījumu cēloņi lauksaimniecības nozarē ir ļoti dažādi – sākot no darba drošības noteikumu neievērošanas, līdz nepietiekamai darbinieku apmācībai un uzmanībai.
"Visbiežāk šie iemesli ir saistīti ar darba organizāciju – vai nu cilvēki ir pārgalvīgi rīkojušies, vai, neapstādinot iekārtas, kaut kas ticis labots, vai nu ir noņemti aizsargi, kas nepieļauj kādu uztīšanu vai iespiešanu. Vidēji katru gadu, strādājot lauksaimniecības nozarē, nelaimes gadījumos darbā cieš ap 60 nodarbinātie. Ja mēs paskatāmies pēc profesijām, kuri tad tie ir, tad vairāk cieš traktortehnikas vadītāji, auto vadītāji un palīgstrādnieki, kuri apkopj lopus," stāstīja Zariņa.
Lai arī iepriekšējo divu gadu laikā lauksaimniecības nozarēs strādājošie negadījumos guvuši tikai dažāda smaguma traumas un bojā gājušo nav bijis, Zariņa uzsvēra – drošības noteikumus ignorēt nedrīkst un to apliecina arī šovasar notikušās traģēdijas.
"Darba devējam būtu jāatgādina darbiniekiem par drošo strādāšanu. Viņi ir jāpieskata, jākontrolē, cilvēkam noteikti klāt ir jābūt mobilajam telefonam. Īpaši tiem, kuri strādā attālināti vieni paši uz lauka, lai būtu iespēja ar viņiem regulāri komunicēt un kontrolēt. Arī vienam cilvēkam strādājot, ir jāzina, kā strādāt droši, jāapzinās, ka tehnikai jābūt kārtībā. Ja kaut kas noticis, tad jāskatās, lai visas rotējošās daļas apstājas, un tad tikai bāzt pirkstus iekšā, lai labotu. Un tas nav attaisnojums, kad cilvēks saka, ka viņam nav vajadzīga informācija par darba aizsardzību, jo viņš esot viens pats. Arī viens cilvēks strādājot var ciest, un diemžēl tā arī notiek," uzsvēra inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja.
Šogad Darba drošības inspekcijā ir izmeklēti 938 negadījumi darbā. No tiem 88 ir ar smagām sekām un 10 ir letāli gadījumi. Vēl 10 lietas ar bojāgājušajiem tiek izmeklētas. Uz visu nelaimes gadījumu statistikas fona kopējie negadījumi lauksaimniecības nozarē sastāda nepilnus 2,5% un smagie nelaimes gadījumi – 4%.
