Katru mēnesi godprātīgi maksā rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem. Tā desmit vai pat vairāk gadu. Pēkšņi izrādās, ka ir uzkrājies desmit gadus vecs komunālo maksājumu parāds. Un tagad ir jāmaksā atkal. Šādā situācijā ir nonākuši dzīvojamās mājas iedzīvotāji Rīgā, Koku ielā 15. Arī dzīvokļa īpašniece Marina Vasiļjeva. Par to, ka mājai ir parāds, sieviete uzzināja nesen.
"Kad es pamanīju to e-pastu, es vispār biju šokā, tāpēc ka es vienmēr apmaksāju visus rēķinus laicīgi. Un es arī nesaprotu, kāpēc man ir jāmaksā divreiz," sacīja Marina.
Neizpratnē ir arī citi šī nama iedzīvotāji. "Jūs varat iedomāties? Mēs – pensionāri. Pie manas pensijas – uzreiz 100 eiro! Ko pēc tam var nopirkt? Zāles? Dzīvokli apmaksāt vai ko?" vaicāja nama iedzīvotāja Ņina.
Parāds izveidojies par periodu no 2012. gada oktobra līdz decembrim, kad mājai bija cits apsaimniekotājs. Vidējā summa uz dzīvokli – no 100 līdz 150 eiro.
Pārņemot šo māju, jaunais apsaimniekotājs "Latvijas namsaimnieks" no saviem līdzekļiem nomaksāja parādu vairāk nekā 9000 eiro apmērā. Samaksāto naudu pēc tam centās atgūt no iepriekšējā apsaimniekotāja – SIA "Namu apsaimniekošana", kas 2013. gada sākumā pieteica maksātnespēju. Taču veltīgi, jo maksātnespējas procesā "Latvijas namsaimnieka" kreditora prasība tika noraidīta. Tagad nama iedzīvotājiem piedāvā maksājumu grafiku.
"Apzinoties iedzīvotāju šī brīža maksātspēju, mēs piedāvājam vienoties par šī parāda atmaksas termiņu līdz diviem gadiem. Tā dzīvokļa īpašniekiem norādītā parāda summa ir no 100 līdz 105 eiro.
Līdz ar to piedāvājam sadalīt šo pamatsummas maksājumu uz 24 mēnešiem. Tad mēneša maksājums nepārsniegs 4,40 eiro un mēs papildus neaprēķināsim nekādus procentus vai līgumsodu," sacīja SIA "City Service" Juridiskās nodaļas vadītāja Ginta Veipa-Kopilova.
"City Service" grupā ietilpstošās SIA "Latvijas namsaimnieks" pārstāve norādīja arī, ka iedzīvotāji varēja uzzināt par parādu faktiski tikai pēc pieprasījuma.
"Ja apsaimniekotājs, šis jaunais apsaimniekotājs triju gadu laikā pēc vecā apsaimniekotāja maksātnespējas procesa pabeigšanas nav tiesiskā veida vērsies pret dzīvokļu īpašniekiem, atgādinot par parāda esamību, un nav prasījis parāda segšanu, tad, visticamāk, ir iestājies noilgums," vērtēja zvērināts advokāts Edgars Atlācis.
Noilguma esamība vai iestāšanās ir vērtējama katrā gadījumā individuāli.
Informācija par visus šos gadus esošo parādu komunālo pakalpojumu rēķinos netika iekļauta. Kā apgalvoja, "Latvijas namsaimniekā", vismaz vienu reizi pēdējos sešos gados par to varēja uzzināt no mājas bilances, kas tika prezentēta kādā no dzīvokļu īpašnieku sapulcēm. Precīzu sapulces datumu uzņēmuma pārstāve gan nevarēja nosaukt.
