Apariet zemi rudenī – šim aicinājumam ir sekojušas vairākas zemnieku paaudzes. Lai samazinātu ražošanas izmaksas, mūsdienās ir atrastas arī citas tehnoloģijas zemes apstrādei, tomēr lauksaimnieki no aršanas pavisam nav atteikušies.
"Esam izmēģinājuši visādas lauku apstrādes tehnoloģijas, bet manā saimniecībā mēs graudaugiem izmantojam aršanu.
Visus laukus 100% aparam, un aršanas kvalitātei ir liela nozīme," teica ZS "Terēņi" saimnieks Kaspars Duge.
ZS "Terēņi'' kviešu lauku šodien ara sešpadsmit traktori, kas vienlaicīgi gan piedalījās sacensībās, gan apguva pareizu aršanu. Un tas ir svarīgi, jo nepareizs arums var samazināt ražu līdz pat 30%. Speciālisti arī iesaka zemi art pēc iespējas vēlāk.
"Uzart nepareizi ir ļoti vienkārši, cilvēkiem bieži vien sanāk tā, ka viņi domā, ja ir nopirkts smalks arkls, tad tur vairāk nekas nav jādara. Ņem un brauc.
Bet faktiski ir tā, ka jebkura tehnika ir jāregulē un arkls īpaši, un, ja mēs ar arklu sataisām kaut kādas nelabas lietas, tad tās vairs nav iespējams izlabot," sacīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Inženiertehniskās nodaļas vadītājs, sacensību tiesnesis Jānis Kažotnieks.
Aruma kvalitāti tiesneši sacensībās vērtē pēc daudziem parametriem, tomēr galvenie kritēriji nav mainījušies no laikiem, kad arājs pa lauku soļoja aiz zirdziņa.
"Velēna ir jāapmet, augu atliekām ir jābūt apartām, gultnei jābūt taisnai," stāstīja sacensību dalībnieks Māris Čepels no Latgales.
Aršanas sacensības Zemgalē jau kļuvušas par tradīciju, un izmēģināt spēkus ar katru gadu vēlas aizvien vairāk esošo un topošo lauksaimnieku.
