Līdz ar pavasara tuvošanos vidusskolēniem arvien aktuālāks kļūst jautājums par nākotnes profesiju. Ja „vienpadsmitajiem” vēl gads pārdomām, tad abiturentiem laika atlicis pavisam maz, tomēr daudzi joprojām vēl nav sapratuši, kas viņus interesē.
„Apmēram, jā, bet man vēl nav īsti skaidra profesija. Tas ir diezgan pagrūti, bet universitātes bija apmēram skaidras,” saka karjeras dienas apmeklētājs Gints Jēgers. „(..) Es jūtos tik nedroši, tāpēc es apskaužu tos, kuriem jau ir kaut kāds mērķis un kuri zina, pie kuras skolas iet un ko jautāt,” piebilst cita karjeras dienu apmeklētāja Sintija Strakša.
Karjeras diena Dobelē ceturtdien pulcējusi 13 augstskolas no visas Latvijas, un kā novērojušas Kultūras akadēmijas pārstāves, ārpus Rīgas skolēni tomēr esot nopietnāki. „Jautā tādus dziļus jautājumus un var redzēt, ka iepriekš varbūt ir pētījuši mājaslapu, kaut ko ir dzirdējuši un ka ir tādi pamatoti jautājumi un vēlme izzināt,” norāda Latvijas Kultūras akadēmijas studente Lelde Kristiāna Vozņesenska.
Apstaigāti pārsvarā tiek visi stendi, bet lielākā interese tomēr ir par studijām Jelgavā vai Rīgā. Karjeras dienu apmeklētāja Silva Puriņa norāda, ka noteicošais izvēlei, uz kuru augstskolu doties, ir mācību maksa, budžeta vietas un studiju kvalitāte.
Lai gan jauniešus jau vairākus gadus mudina pievērsties inženierzinātnēm, kas nākotnē spēs nodrošināt vietu darba tirgū un jauniešu kāroto atalgojumu, Latvijas Universitāte (LU) skaidro, ka izmaiņas ir niecīgas. „Pie mums darorzinātnes ir izlauzušās līdz līderiem, (..) arī medicīna lieliem soļiem virzās uz augšu un kļūst arvien populārāka, bet pārējos topos saglabājas sociālās zinātnes – tiesības, vadība, komunikācija,” saka LU studentu servisa direktors Jānis Saulītis.
