Topošie mediķi brīvprātīgi iesaistās Covid-19 izplatības ierobežošanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Atbildot uz Veselības ministrijas (VM) aicinājumu, jau otro nedēļu daļa Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu brīvprātīgi iesaistījušies "Covid-19" vīrusa ierobežošanā. Lielākoties jaunie mediķi darbojas Covid-19 analīžu mobilajā pieņemšanas punktā. Kādas pārdomas ir tiem studentiem, kas jau iesaistījušies ar savu palīdzību ārkārtas situācijā?

Jaunie mediķi brīvprātīgi iesaistās Covid-19 izplatības ierobežošanā
00:00 / 05:34
Lejuplādēt
"Ja sākumā varbūt bija bailes un neziņa, kā mēs varam palīdzēt, tad nu jau mēs mērķtiecīgi ejam uz to, ka arī mēs esam medicīnas daļa un varam palīdzēt un to arī darām," stāsta Laura Keiša. Viņa studē LU Medicīnas fakultātes 4. kursā un kā brīvprātīgā iesaistījusies Covid-19 vīrusa ierobežošanā. Viņa novirzīta darbā pie Latvijas Infektoloģijas centra. Darba diena mobilajās teltīs ir no pulksten deviņiem līdz desmitiem, un cilvēki ierodas nepārtraukti.

 

"No rīta mēs ierodamies mazliet ātrāk, tad ir sagatavošanās darbi. Tās ir sejas aizsargmaskas, kombinezoni, dažādas speciālas bahilas. Līdzko esam gatavi, sākas darbs ar pacientiem.

Tādu krīzi mēs vēl neesam pieredzējuši, un es biju pārsteigta par to, cik cilvēki ir mierīgi. Viņi zina, kur jāzvana, kur jānāk, lai noņemtu analīzes un kāda būs kārtība, un tas ļoti atviegloja to procesu, jo nav tā, ka visi ir panikā un nezina, ko tagad darīt," teica Laura.

Lielākoties jaunie mediķi dienas garumā sarunājas ar tiem, kas ieradušies veikt testus, un reģistrē tos, kā arī var paši veikt analīžu noņemšanas procedūru.

Lauras kursabiedrs Jānis Auders arī pieteicies brīvprātīgo rindās ar vēlmi palīdzēt un gūt pieredzi, neraugoties uz iespējamiem riskiem

"Tā drošības sajūta rodas no zināšanām. Tu saproti, ka ir kaut kādi noteikumi, kurus nevajadzētu pārkāpt, lai nenonāktu nedrošībā. Protams, ka tu, ejot darīt šādu darbu, apdomā visādus scenārijus – kas būs, ja es saslimšu un, galvā izejot cauri visiem šiem scenārijiem, tu nonāc pie kaut kāda secinājuma, ka tu to gribi un tomēr vari ievērot visus tos drošības noteikumus. Šī ir neparedzama situācija, kuru tev skolā nevar iemācīt, un tu iemācies saprast, kādi algoritmi šajā situācijā varētu strādāt, kā cilvēki reaģē uz to, ar kādām emocijām ir jāsaskaras, veicot manipulācijas. Tas nav tikai atdeve no manis, bet arī liels ieguvums man," uzskata Auders.

Brīvprātīgo darbos iesaistījušas arī RSU studenti. Viens no viņiem sestā kursa students Aleksandrs Vasiļjevs, kam jau ir pieredze darbā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

"Ko es ļoti gribu uzsvērt – ir ļoti svarīgi, ka mums ir ļoti laba komanda, jo tajās teltīs strādā arī NMPD kolēģi no reģioniem. Mūsu teltī, piemēram, strādā brigādes no Kurzemes un Latgales. Viņi bija ļoti laimīgi un priecīgi, ka varam viņiem palīdzēt. Viņi arī labprāt mums dod darīt dažādus darbus. Nav tā, ka mums tikai jāsēž ar papīriem, mēs varam arī ņemt analīzes, tas ir arī ļoti svarīgi," atzina Aleksandrs.

RSU studente Valērija Raubiško arī strādā NMPD, taču atzina, ka pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī medicīnas asistenti nevarēja pieteikties brigādēs, kas dodas pie pacientiem veikt tieši Covid-19 analīzes. Tāpēc, uzzinot par brīvprātīgā darba iespēju caur universitāti, Valērija sāka nelielu iekšējo cīņu ar sevi par to, vai pieteikties darbam

"Tad sakās pats grūtākais brīdis, kad tev ir bail, bet tev arī ļoti gribas to darīt. Man jau bija izdomātas 100 atrunas, kā es varētu pateikt, ka nē, es neiešu un es nevaru. Tad es domāju – nē, es tomēr aiziešu uz instruktāžu un vienu dienu nostrādāšu, un tad aiziešu. Taču, tad nostrādājot to reālo dienu, es sapratu, ka viss, es vairs neiešu prom. Viņi paši mums vairākas reizes atkārtoja, ka jūs varat atteikties, mēs nevienu nespiežam, bet, redzot tos visus darbiniekus, nu, bija skaidrs, ka nevarēšu atteikties. Tāda koleģiāla sajūta, jo NMPD darbinieki bija tiešām jau noguruši," vērtēja Valērija. 

Valērija atzina, ka brīvprātīgo darbs nebūt nav viegls. Tās ir garas darba stundas, taču viņa savu izvēli iesaistīties nenožēlo.

"Kad mēs stāvam no deviņiem līdz desmitiem, tad ir tā, ka vakarā rokas karājas kā cīsiņi un mugura sāp. Un viņi tāpat spēj saglabāt to prieku un iedvesmu, neviens nečīkst un nesūdzas, jo zinām, ka visiem vienādi sāp, brilles spiež un grūti elpot respiratorā, bet kopējais noskaņojums ir labs," stāstīja Valērija.

Šobrīd medicīnas studenti palīdzību sniedz gan Latvijas Infektoloģijas centrā, gan Covid-19 analīžu mobilajā pieņemšanas punktā pie Biķernieku trases. Taču plānots, ka brīvprātīgie, ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus, veiks arī citas atbalsta funkcijas atbilstoši ārstniecības iestāžu vajadzībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti