„ Viss ir kļuvis ļoti moderns, nav tā kā mums kādreiz, kad uz visu kursu bija viena virpa un četri darbagaldi. Laiks bija ierobežots un nebija tādas iespējas apgūt prasmes kā tagad.
Tagad varēs vairāki jaunieši strādāt vienlaicīgi un apgūt iemaņas, lai kļūtu par atslēdznieku uz kuģa,” priecājas Mārtiņš.
Jaunās darbnīcas aprīkotas ar tādām modernām iekārtām kā eļļas un smērvielu analīžu pārvietojamo laboratoriju, mašīnapstrādes darbagaldiem un iekārtām, universālo virpu, urbšanas un frēzēšanas iekārtām, lentzāģi metālam, metināšanas iekārtām, gāzes metināšanas iekārtām un to aprīkojumu, darbagaldu lokmetināšanas, griešanas ar gāzi un slīpēšanas darbiem u.c., kā arī nodalītas metinātāju praktisko apmācību darba vietas - kabīnes. Jauno darbnīcu priekšrocības un iespējas slavē arī 3. kursa audzēknis Kristaps Skapsts. Liepājas Jūrniecības koledža jau ir otrā izglītības iestāde, kur viņš turpina apgūt zināšanas:
„Rīgas Tehniskajā universitātē es esmu pabeidzis automehāniķa nodaļu, tad izlēmu dzīvē kaut ko tālāk darīt. Arī atalgojums jūrā, kā visiem zināms, ir lielāks. Jā, tā ir lieta, kas man padodas.”
Kuģu mehāniķis ir ļoti svarīga un pieprasīta profesija, uzsver Liepājas Jūrniecības koledžas prakses koordinators Juris Mironovs. Tagad audzēkņiem būs iespēja strādāt ar datorizētām iekārtām, kas darbojas uz mūsdienīgiem kuģiem.
„Kuģis ir jūrā, krastu var sasniegt pēc nedēļas. Piemēram, vajag kaut ko metināt, bet negaidīs nedēļu, jo kuģis apstāsies, tāpēc mēs mācām arī metināšanas pamatus, kā var metināt šuves. Nedodam metinātāja sertifikātus, kā citas izglītības iestādes, kas specializējas metinātāju apmācībā, bet mūsu audzēkņi zinās, kā ar to apieties jūrā, tāpat virpošana, urbšanas mašīnas, kas atrodas uz lieliem kuģiem,” stāsta Mironovs.
Gadā Jūrniecības koledžā programmas „Jūras transports-kuģu mehānika” un „Kuģu mehānika” apgūst aptuveni 330 audzēkņu.
Liepājas Jūrniecības koledžas direktors Vladimirs Dreimanis uzsver, ka nozarē pasaulē joprojām pietrūkst kvalificēta darbaspēka:
„Starptautiskā jūrnieku organizācija katru gadu paziņo, ka deficīts ir aptuveni 5000. Aptuveni puse no tiem ir mehāniķi, otra puse stūrmaņi. Mēs apmācām skolēnus pēc devītās klases, līdz ar to tiek apgūts vakts virsnieka līmenis, bet koledžā jau vecākā mehāniķa līmenis.”
Jūrniecības nozares potenciāls valsts mērogā nav pietiekami izmantots, uzsver skolas direktors. Kaut arī jūrniekus Latvijā sagatavo darbam uz tirdzniecības kuģiem visā plašajā pasaulē, tieši viņi ir tie, kuri dzīvo Latvijā.
„Mērķtiecīgi sagatavojam jūrniekus ārzemēm, viņu pienesums Latvijas ekonomikai ir būtisks. Viņi visi dzīvo Latvijā, viņiem te ir mājas, ģimenes utt. Ja apmāca galdniekus vai medmāsas, bieži vien, aizbraucot strādāt uz ārzemēm, viņi arī pārceļas tur uz dzīvi,” atzīst skolas vadītājs.
Kuģu mehāniķu darbnīcu rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas pārsniedz pusmiljonu eiro (509 302,72 eiro), no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir gandrīz 300 tūkstoši eiro (285 701,15 eiro).
