Topošās valdības kodolu zīmē no trīs vai četriem spēlētājiem

"Jaunā Vienotība" pēc uzvaras 14. Saeimas vēlēšanās gatava uzņemties iniciatīvu jaunas valdības veidošanai un virzīs pārstāvjus sarunām ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Savukārt jau pirmdien Valsts prezidents Egils Levits aicinājis uz pārrunām visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvjus. 

Topošās valdības kodolu zīmē no trīs vai četriem spēlētājiem
00:00 / 03:21
Lejuplādēt

Provizoriskie 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti apliecina, ka "Jaunā Vienotība" ieguvusi 23 mandātus Saeimā, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 16, "Apvienotais saraksts" (''AS'') un Nacionālā apvienība (NA) – pa 13, "Stabilitātei!" un "Progresīvie" – pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" – 9 mandātus. Neilgi pirms pašām balsu skaitīšanas beigām "Attīstībai/Par!" iegūto balsu skaits 14. Saeimas vēlēšanās noslīdējis zem 5% barjeras, kas varētu neļaut tai iekļūt nākamajā Saeimas sasaukumā.

"Jaunā Vienotība" pēc uzvaras vēlēšanās virzīs pārstāvjus sarunām ar potenciālajiem sadarbības partneriem. 

"Mēs jau skaidri iezīmējām tos politiskos spēkus, ar kuriem mēs nevēlētos runāt. Tie ir prokremliski noskaņotie populisti un arī [ZZS premjera amata kandidāts [Aivars] Lemberga kungs.

Mēs jau esam plaši skaidrojuši, kādēļ tas nebūtu iespējams. Tātad ar pārējiem ievēlētajiem spēkiem mēs runāsim," sacīja "Jaunās Vienotības" politiķis Arvils Ašeradens.

Tādējādi "Jaunā Vienotība" uz sarunām noteikti aicinās NA un ''AS'' pārstāvjus, ar ko varētu izveidot topošās koalīcijas kodolu. "Jaunā Vienotība" aicinās uz sarunām arī "Progresīvo" pārstāvjus, pret kuriem atturīga ir NA. Abiem politiskajiem spēkiem atšķirīga pieeja ir vairākos jautājumos, tai skaitā par viendzimumu pāru tiesību atzīšanu.

"Viss ir atkarīgs no alternatīvām. Ja nekādā veidā nav iespējams izveidot koalīciju un alternatīva būtu, piemēram, ["Stabilitātei!" līderis Aleksejs] Rosļikovs vai "Progresīvie", tā būtu ārkārtīgi sarežģīta situācija. Līdz ar to mūsu princips ir izveidot valdību ar pēc iespējas vērtību ziņā līdzīgākām organizācijām," sacīja NA līderis Raivis Dzintars.

Arī no NA pārstāvja Siguldas novada domes priekšsēdētāja Uģa Mitrevica teiktā aģentūrai LETA var nojaust, ka, lai arī ekonomiskajos jautājumos redzējums ar "Progresīvajiem" bieži sakrīt, ideoloģisko atšķirību dēļ viņš dotu priekšroku koalīcijas veidošanai bez "Progresīvajiem".

Vienlaikus vēlēšanās otru vislielāko balsu skaitu ieguvusī ZZS neplāno norobežoties no Lemberga, ar kuru citi Saeimā ievēlētie politiskie spēki nevēlas sadarboties topošās valdības veidošanā. ZZS pārstāvis Viktors Valainis uzskata, ka risināmi svarīgāki jautājumi par Lemberga izolēšanu.

"Mums nav nekāda pamata ielaisties šīs priekšvēlēšanu retorikas turpināšanā. Ja kāds ir gatavs uzņemties vadīt valdību un kādam tā iespēja tiks dota un tas izdosies, tā ir valdību veidojošo politiķu izvēle. Mums ir otrā vieta, un arī Zaļo un Zemnieku savienība ir gatava uzņemties atbildību," teica Valainis.

Potenciālie koalīcijas partneri raida arī signālus, ka nākamajā valdībā sagaida atšķirīgu pieeju no Krišjāņa Kariņa vadības problēmjautājumu risināšanā, norādīja Eduards Smiltēns no "Apvienotā saraksta".

"Šī krīze ir daudzslāņaina, pieprasa starpdisciplinārus risinājumus. Mēs redzam, ka tas modelis, kas izmantots iepriekšējā valdībā, sevi nav attaisnojis, lēmumu pieņemšanas ātrums ir bijis zems, efektivitāti varētu uzlabot," norādīja Valainis.

Valsts prezidents Egils Levits aicinājis uz tikšanos visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjus. Šīs sarunas par nākamās valdības uzdevumiem notiks pirmdien. Sagaidāms, ka partiju pārstāvju sarunas par koalīcijas veidošanu sāksies pēc vizītes Rīgas pilī.

KONTEKSTS:

Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīgas, Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales. Rīgas vēlēšanu apgabalā ietilpst arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs. Katra vēlēšanu apgabala iecirkņos ir atšķirīgas vēlēšanu zīmes – tikai attiecīgā vēlēšanu apgabala zīmes.

14. Saeimas vēlēšanās darbojās 1030 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 949 vēlēšanu iecirkņi – Latvijā, bet 81 vēlēšanu iecirknis – ārvalstīs.

Latvijas parlamentā ir 100 deputātu vietu. No katra vēlēšanu apgabala Saeimā ievēlējams noteikts skaits deputātu. Vietu skaitu katrā vēlēšanu apgabalā nosaka proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam četrus mēnešus pirms vēlēšanām. 14. Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala jāievēl 36 deputāti, no Vidzemes vēlēšanu apgabala – 26 deputāti, no Latgales un Zemgales vēlēšanu apgabaliem – 13 deputāti, no Kurzemes vēlēšanu apgabala – 12 deputāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti