Spure pastāstīja, ka topošais regulējums aizstās pēdējo padomju laika likumu Latvijā. Esošo likumu piemērot kļūst arvien grūtāk. Turklāt likuma filozofija ir sodīt un izolēt, nevis resocializēt un atjaunot taisnīgumu.
Uzlabot sistēmu gan traucē vecā infrastruktūra. Vecos cietumus, kurus nav iespējams pielāgot mūsdienu vajadzībām, slēgt nav iespējams, jo atlikta jaunā Liepājas cietuma būvniecība. Spure gan cer, ka Liepājas cietumu celt sāks 2020.gadā, kā tas tika solīts.
“Ieslodzīto skaits Latvijā samazinās, vairs ne tik intensīvi, bet samazinās. Tas mums ļauj inventarizēt un validēt to soda saturu, kas ir šodien, lai to pilnveidotu, ietu laikam līdzi un arī vecajos cietumos pēc iespējas labāk varētu izpildīt resocializāciju un soda jēgu. Tātad mans minētais
likumprojekts paredzētu ne tikai sodu izpildes režīmu, kas kļūtu mūsdienīgāks, bet arī soda saturu,” sacīja Spure.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja atzina, ka darbinieku cietumos trūkst Rīgas un Pierīgas reģionā, bet ārpus Rīgas darbinieku iztrūkums nav tik jūtams. “Galvenais stūrakmens normālai, efektīvai soda izpilde ir arī personāla sagatavotība, apmācību. Un tas arī bijis ļoti liels deficīts mūsu valstī tieši šajā nozarē, kas ir ļoti šaura, specifiska,” norādīja Spure.
KONTEKSTS:
Pašreiz ieslodzījumu vietās mīt aptuveni 3700 cilvēku. Vairāk nekā puse jeb 54% no tiem, kas patlaban atrodas ieslodzījumā, tajā ir atkārtoti. Tiek lēsts, ka, izvietojot ieslodzītos kamerās pa vienam vai diviem, recidīvs saruktu.
Ieslodzījuma vietu pārvaldi kopš 2013,gada vada Ilona Spure, kurai šogad aprīlī apstiprināts otrais piecu gadu termiņš šajā amatā.
