Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien turpināja skatīt Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu. Tā aizsākumi meklējami pirms vairākiem gadiem, kad vairākas vietvaras klaji ignorēja savu iedzīvotāju vēlmes. Piemēram, Jūrmalas dome neņēma vērā iebildes izcirst kokus un apbūvēt kāpu zonas. Savukārt Jelgavas novada iedzīvotāji pēc tā sauktās stirnu malumedību lietas ar vairākiem tūkstošiem savākto parakstu nespēja panākt novada šefa atbrīvošanu.
Vairāku gadu laikā tapušo referendumu likumprojektu pērn februārī Saeima akceptēja pirmajā lasījumā. Tagad atbildīgā komisija cer vēl šā sasaukuma laikā panākt atbalstu arī otrajā lasījumā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs no «Saskaņas centra» skaidro, ka vairums no 33 priekšlikumiem otrdienas sēdē atbalstīti:
«Diezgan grūti gāja ar jautājumiem, kas varētu tikt cilāti referendumos, bet otra lieta ir slieksnis - cik cilvēkiem jāsačupojas, lai tautas nobalsošanu sarīkotu. Ap to bija lielākās diskusijas. Bet tagad jāizdara tā, lai likums var sākt strādāt ar pirmo dienu, kad tas ir pieņemts.»
Likuma sākotnējā versijā bija paredzēts, ka referendumus var sarīkot par pašvaldības attīstības stratēģiju, tajā skaitā teritorijas plānojumu, būvniecības iecerēm un domes atlaišanu. Taču jaunākajā versijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzstāj, ka lemšanai referendumā jautājumus par teritorijas plānojumu nodot nevar.
Pret to iebilst Jūrmalas Aizsardzības biedrība, kas savulaik protestēja pret Jūrmalas domes ieceri teritorijas plānā atļaut apbūvēt gandrīz 50 dabas teritorijas kāpu zonā. To aizliegt sabiedrībai neizdevās toreiz un neizdosies arī pēc referendumu likuma pieņemšanas, uzskata biedrības vadītājs Uldis Kronblūms.
«Likumā palikusi referenduma iespēja par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas ir vispārīgs dokuments, par būvniecības ieceri, ja pašvaldība būvē pati savām iecerēm, kā arī par domes atlaišanu, kas mums galīgi neinteresē - jūs varat trīsreiz atlaist domi, bet, ja teritorijas plāns ir pieņemts, mežs ir nocirsts,» saka Kronblūms.
Saeimas komisija un pašvaldību ministrija oponē, ka teritorijas plāns ir daudzgadu dokuments, par kuru sabiedrība nevar vienkārši nobalsot ar par vai pret. Piemēram, lielajā Madonas novadā vienā pagastā kāds var sacelties pret ieceri ļaut celt cūku fermu, bet novada otrā pusē tas nevienu neinteresētu. Tādēļ referendumi varēs būt par teritorijas plāna grozījumiem vai atsevišķiem tā jautājumiem.
Tomēr līdz referendumiem ar likumu, kāds tas ir pašlaik, varētu nemaz netikt, ir pārliecināts Jelgavas novada domes deputāts Kārlis Rimša no «Reģionu alianses», kas nu pošas arī uz Saeimas vēlēšanām. Skepses iemesls ir minimālais referenduma ierosinātāju skaits. Sākotnēji domāts to diferencēt - vismaz 7% no balsstiesīgajiem lielajās pilsētās un 15% tur, kur mīt līdz 10 tūkstošiem vēlētāju. Pašvaldību ministrija uzstāj, ka referendumu gribētājiem jāsavāc vismaz 15% parakstu, bet Rimša saka - tas nav iespējams: «Mēneša laikā savākt tik daudz parakstu, kas turklāt notariāli jāapliecina, ir neiespējami vai vismaz ļoti grūti. Bet labi, ka vismaz tāda iespēja paredzēta, jo, ja jau tajos notikumos, kas tolaik bija Jelgavas novadā, būtu bijis šāds smagnējs likuma variants, arī tas būtu palīdzējis deputātiem būt izlēmīgākiem un reaģēt jūtīgāk. Jo nav jau mērķis varu gāzt, bet panākt, ka tā ieklausās vēlētājos un skaidro, ko tā dara.»
Tādējādi sagaidāma situācija, ka likums par referendumiem būs, bet pašus referendumus nemaz nevarēs sarīkot. Atbildīgās komisijas šefs Sergejs Dolgopolovs gan ir pārliecināts, ka referendumi būs, sevišķi par domju atlaišanu.
Plānots, ka likumu otrajā lasījumā Saeima varētu pieņemt vēl šajā sasaukumā līdz septembra beigām.
