Topošā ministre Viņķele vēlas visiem obligātu «ieejas biļeti» veselības apdrošināšanas sistēmā

Topošās valdības deklarācijas projekts paredz atteikties no diviem veselības aprūpes groziem tiem, kas piedalās vai nepiedalās valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā. Veselības ministres amatam nominētā Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) portālam LSM.lv pastāstīja, ka viņa vēlas ieviest vienotu sistēmu, kurā visiem, neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā viņi strādā, būtu “ieejas biļete”- viņi solidāri piedalītos apdrošināšanas sistēmā.

ĪSUMĀ:

  • No 1. janvāra iecerēto apdrošināšanas sistēmu ar diviem groziem atliek līdz 1. jūlijam.
  • Topošās valdības deklarācijā paredz atteikties no diviem groziem.
  • Nākamā veselības ministre grib vienu grozu, definējot, ko valsts noteikti neapmaksās.
  • Viņķele: visiem nodokļu rezidentiem obligāti jāmaksā taisnīga “ieejas biļete” sistēmā.
  • Valsts turpinātu apdrošināt aizsargātās grupas.
  • Kāds būtu “ieejas biļetes” mehānisms pašlaik ārpus sistēmas esošajiem – būs jāizlemj.
  • Viņķele gribētu, lai par to skaidrība būtu līdz 1. jūlijam.
  • Līdz šim brīvprātīgi veikto apdrošināšanas iemaksu nauda nepazustu.

Saeima ceturtdien, 17. janvārī, atlika iepriekšējās valdības apstiprināto valsts apmaksātās veselības  aprūpes dalīšanu pamatgrozā, kas pieejams visiem, un pilnajā grozā, kas pienāktos tiem, kas piedalās obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā.

Bija iecerēts, ka šī sistēma stāsies spēkā 1. janvārī un pilnus valsts apmaksātos pakalpojumus saņemtu sociālā nodokļa maksātāji, kuriem no šī gada sociālais nodoklis palielināts par vienu procentpunktu, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai valsts apdrošinātajām grupām, kā arī tiem, kas brīvprātīgi iemaksāja dalības maksu.

Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju (IT) sistēma nav gatava “sašķirot” pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima atlika līdz 1. jūlijam.

Valdības deklarācijas projektā jau paredzēts atteikties no diviem groziem un ieviest vienotu, saprotamu pakalpojumu grozu, LSM.lv pastāstīja Viņķele.

Viņa norādīja, ka pašreiz iecerētā sistēma, kurā mēģināts aprakstīt apmaksātos pakalpojumus, ir pārāk sarežģīta, jo nav iespējams definēt visu. Tā vietā būtu jādefinē, ko valsts noteikti neapmaksā.

Viņas redzējums ir noteikt, ka visi rezidenti Valsts ieņēmuma dienesta izpratnē – tie, kas Latvijā maksā nodokļus, - saņemtu valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, tāpat valsts turpinātu apdrošināt mazāk aizsargātas sociālas grupas.

Tas nozīmētu, ka sociālā nodokļa maksātāji turpinātu maksāt arī veselības aprūpei “iezīmēto” vienu procentpunktu no algas. Savukārt par to, kādā veidā veselības aprūpes finansēšanā piedalītos citi, piemēram, mikrouzņēmumu darbinieki, vēl būtu jālemj nākamajai valdībai.

Viņķele skaidroja, ka pašreizējā sistēma nav solidāra un būtu jāvienojas par taisnīgu “ieejas biļeti”, kad visi kontributē un ir obligāti apdrošināti. Vai šis mehānisms būtu kāds maksājums vai daļa no kāda esošā nodokļa likmes, vēl būs jāizšķiras.

“Likšu vairākus variantus priekšā, tā ir mana atbildība, no tiem būs jāizvēlas, un viens no pamatprincipiem ir, lai šī sistēma nevairotu nevienlīdzību,” sacīja Viņķele.  

Viņa gan atzina, ka tas aktualizēs jautājumus, “kas slaucīti zem paklāja gadiem”, piemēram, par mikrouzņēmumu nodokli. Viņķele arī norādīja, ka topošās valdības partiju solījums bija nepalielināt darbaspēka nodokli un nevairot nevienlīdzību, tāpēc jautājums būs par to, kā optimālāk izmantot esošo sistēmu. 

“Ir vairāki varianti - jēdzīgāki un taisnīgāki, kurus piedāvāšu un aicināšu skaidrot, kādi efekti kādā gadījumā būs, un tad varēs izdarīt informētu izvēli,” sacīja Viņķele.

Šīs “ieejas biļetes” sistēmā noteikti nebūs galvenais veselības aprūpes sistēmas finansēšanas avots, norādīja Viņķele.

Viņa uzskata, ka topošajai valdībai būtu jāizšķiras par valsts veselības apdrošināšanu līdz maija beigām, lai no 1. jūlija nestātos spēkā līdz šim iecerētā divu grozu sistēma. Viņa arī nevēlējās spekulēt, kas notiktu, ja par jauno modeli nespētu vai nepaspētu vienoties līdz gada vidum.

Savukārt attiecībā uz tiem vairāk nekā  5400 iedzīvotājiem, kuri līdz janvāra vidum iemaksāja brīvprātīgas apdrošināšanas iemaksas kopumā par vairāk nekā 780 000 eiro, tad būs atrasts risinājums, ievērojot tiesisko paļāvību, un šī nauda nepazudīs, sacīja Viņķele.  

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti