Rīta intervija

Intervija ar Andri Ameriku par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas izmaiņām

Rīta intervija

Intervija ar Mārtiņu Bondaru

Topošais labklājības ministrs Jānis Reirs: Prioritāte būs veselības apdrošināšana

Topošā labklājības ministra Reira prioritāte būs veselības apdrošināšanas sistēma

Vissvarīgākā lieta topošās valdības labklājības ministram Jānim Reiram ("Vienotība"), kurš līdzšinējā valdībā strādājis kā finanšu ministrs, būs veselības apdrošināšanas modeļa izveidošana, un intervijā Latvijas Radio Reirs skaidroja, ka nākošajos gados šai vajadzībai naudu pamatbudžetā tomēr atrast nevarēs un to varētu finansēt no sociālā budžeta.

Kā vienu no saviem būtiskākajiem darbiem  topošajā valdībā Reirs minēja veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi, pie kuras strādās Finanšu, Veselības un Labklājības ministrijas.

“Šī ir visnozīmīgākā lieta, ko es minēju prezidentam, ka ir vajadzīgs panākt daļēji sociālo iemaksu novirzīšanu veselības aprūpei. Jo nākamajos gados no pamatbudžeta praktiski nav iespējams nozīmīgi papildināt veselības aprūpes budžetu,” atzina Reirs.

No 2017.gada tam būšot nozīmīgi avoti budžetā, jo tiks ieviesta obligātā minimālā sociālā iemaksa. Līdz ar to varētu papildus būt  aptuveni 100 tūkstoši nodokļu maksātāju, kuri pašlaik sociālo nodokli nemaksā vai arī maksā ļoti mazā apmērā.

Tāpēc pirmajā pusgadā minētajām trijām ministrijām būs jāizstrādā modelis šādas sistēmas izveidei.

“Ņemot vērā, ka šeit tiek novirzīti sociālā budžeta līdzekļi, akcents tiek likts uz trim programmām. Pirmkārt, līdzmaksājumi slimnīcās, sevišķi pensionāriem, jo tas, ka desmit eiro dienā jāmaksā par slimnīcu, ir nepieņemami. Domāja, ka tuvāko gadu laikā jāatgriežas pie tā līdzmaksājuma, kas bija pirms krīzes laikiem. Otrkārt, ambulatorā izmeklēšana – nevar būt situācija, ka mums oktobrī vai novembrī beidzas nauda. (..) Un trešais jautājums ir kompensējamo medikamentu apmaksa, jo jāpalielina valsts daļa kompensējamiem medikamentiem, kuriem ir 25% vai 50% līdzmaksājums,” klāstīja Reirs.

Tāpat Reirs norādīja, ka valdības deklarācijā ierakstīta iecere par lielāku pensiju indeksāciju. “Pašlaik koeficients ir 0,25, bet ciešā sadarbībā ar Sociālo lieto komisiju Saeimā jau šīs valdības laikā praktiski ir gatavi dokumenti, lai varētu nākamajam budžetam iesniegt priekšlikumus, lai indeksācija būtu lielāka nekā 0,25% no algu pieauguma,” pauda ministrs.

Viņš lēsa, ka indeksācijas koeficients varētu pieaugt līdz 0,45 vai 0,50, bet prasīs milzīgus līdzekļus no sociālā budžeta, kas gan tikšot būtiski papildināts ar obligātajam sociālajām iemaksām.

Iepriekš veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) pauda, ka obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu nebūtu iespējams pilnībā finansēt no valsts sociālā budžeta, jo tas neaizstātu to apjomu, ko pacienti pašlaik paši līdzfinansē.

Tikmēr Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis pauda pārliecību, ka obligātā veselības apdrošināšana noteikti nozīmēs papildu darbaspēka nodokļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt