Pēdējā laikā viltus ziņas pārpludina sociālos tīklus, dažām viltus ziņu lapām mērķis ir piesaistīt uzmanību ar joku un mīļu dzīvnieciņu stāstiņiem, bet pēc tam izmantot to politisko spēku popularizēšanai (vai otrādi – nomelnošanai) vai arī reklāmām. Otra grupa ir klasiskā klikšķu lapa, kas pelna ar klikšķiem un tā ir tikai un vienīgi biznesa intereses, skaidroja Grišāne.
Viņa norādīja, ka šādas viltus ziņas ir arī nacionālās drošības jautājums, jo tās var izmantot pret valsti, vairojot neuzticību valstij un dienestiem, un ilgtermiņā tas ir bīstami, ja cilvēki turpina dzīvot viltus konstruētajā realitātē.
Par viltus ziņu izplatīšanu noteikti vēl sekos spriedumi par naida runu vai huligānismu, tas ir laika un pierādījumu vākšanas jautājums, un lielākie sociālie tīkli ir “apņēmušies šādas viltus lapas ņemt ārā”, kad par tiem paziņo uzticamie avoti, bet vēl viena iespēja ir faktu pārbaudītāji - mehānisms melu dekonstrukcijai, kas atspēkotu viltu informāciju, teica Grišāne.
Taču tā nevar būt valdība, jo valdībai iejaukties un teikt, kas ir un nav viltus ziņa, ir bīstami, uzsvēra ministrijas pārstāve.
Pagaidām šāds melu dekonstrukcijas mehānisms ir tikai vīzija, bet tajā noteikti varētu darboties cilvēki no akadēmiskās vides, nevalstiskās organizācijas, pētnieki un arī žurnālisti, un pie šīs vīzijas ministrija jau sākusi strādāt, atklāja Grišāne.
Savukārt cits aspekts cīņai ar viltus ziņām ir mediju stiprināšana, jo pretī klikšķu lapām jābūt kvalitatīviem medijiem, kam cilvēki uzticas un, ja ierauga kādu viltus ziņu, pārbauda to uzticamajā avotā un saprot, kas īsti notiek, norādīja ministrijas pārstāve.
