Top Latvijas upju zivju migrācijas šķēršļu karte

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Top zivju migrācijas šķēršļu karte Latvijas upēs. Līdz šim zināmi un reģistrēti vairāk nekā 1200 cilvēku veidotu aizsprostu upēs. Pētnieki secina, ka upēs slēpjas daudzi vēl līdz šim neapzināti šķēršļi, taču to nojaukšanu vai zivju ceļa izbūvi var plānot tikai tiem objektiem, kuri ir reģistrēti. Arī iedzīvotāji ziņojuši jau par vismaz 100 novērotiem šķēršļiem upēs.

Top Latvijas upju zivju migrācijas šķēršļu karte
00:00 / 03:05
Lejuplādēt

Siguldas Vējupītē zinātniskā institūtā "BIOR" pētnieks Kaspars Abersons parādīja, visticamāk, padomju laikā būvētu caurteku, kas ir arī viens no daudzajiem cilvēku radītajiem zivju migrācijas šķēršļu veidiem Latvijas upēs. Laikam ejot lejpus iztekai izveidojies izskalojums, kā rezultātā nosēdusies arī upes gultne.

“Pēc noteikta laika – citur ātrāk, citur vēlāk – izveidojas ūdenskritums un zivis vairs netiek tajā caurtekā iekšā. Otrs – tā caurule arī traucē migrēt. Trešā lieta, kas ir diezgan bieža – augšpus caurtekām sanesumi,” pastāstīja Abersons.

“Mans minējums būtu, ka te netiek cauri gandrīz nekas,” viņš piebilda.

Viņš gan piebilda, ka caurteka Vējupītē nav briesmīgākā. Drīzāk tas ir klasisks piemērs tam, ka, būvējot caurtekas, neiedomājas par zivīm, kam jātiek cauri tai.

Caurteka Siguldas Vējupītē, 2021.gada jūlijs.
Caurteka Siguldas Vējupītē, 2021.gada jūlijs.

Jau vairākas nedēļas iedzīvotāji var ziņot par upēs novērotiem aizsprostiem, caurtekām, nelielajām hidroelektrostacijām, mākslīgi veidotiem ūdenskritumiem vai akmens krāvumiem, lai pētniekiem palīdzēt tos apzināt un analizēt šo šķēršļu ietekmi upēs.

“Vajag tos datus. Mēs saprotam, ka katra 3., 5. vai 11. caurteka ir slikta. Bet tās apsekošana neko nevar izdarīt. Tas ir tas, ko Latvijā bija jāizdara jau sen – mēs saliekam kopā to, ko mēs zinām, un sarakstām, kas ir prioritāri briesmīgākais un kas ir mazāk svarīgi.

Mūsdienās, kad cilvēki var aizšaut robotu uz Marsu, pilnīgi noteikti var uzbūvēt saprātīgu caurteku.

Jautājums – kurš par to ir gatavs maksāt. Lēti tas noteikti nebūs,” norādīja Abersons.

Zivīm grūti pārvaramos šķēršļus ikviens var atzīmēt kartē, izmantojot mobilo aplikāciju "dabasdati.lv". Upju inventarizācijas projekta rezultāti būs septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti