Pēcpusdienās Rīgas stacijā parasti pienāk un atiet visvairāk pasažieru vilcienu. Taču 19. martā stacija bija klusa. Vilcienu nebija. Pasažieri bija neziņā, jo nesaņēma informāciju par to, kas notiek un cik ilgi nekursēs vilcieni.
“Tas nav pieņemams no risku vadības viedokļa. Un es arī atvainojos visiem pasažieriem, kuri piedzīvoja nepatīkamus mirkļus un sajuta neērtības, nokļūstot mājās pēc darba. Cik man zināms, LDz ir izdarījis secinājumus un pieņēmis mērus, lai nekas tāds vairāk neatkārtotos,” sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaitis (Jaunā konservatīvā partija).
Pēc notikušā visi trīs pārvadātāji - “Latvijas dzelzceļš ”, “Pasažieru vilciens” un Autotransporta direkcija - sēdās pie viena galda, izanalizēja dažādas krīzes situācijas un izstrādāja plānu, kā katrā gadījumā rīkoties.
LDz vienkāršojis iekšējo instrukciju, lai atbildīgajai personai, kas pirmā saņem ziņu par krīzi, nepārprotami uzreiz būtu skaidrs, kam zvanīt pirmkārt.
“Cilvēks tai lietai piegāja punktuāli - kādā secībā viņam rakstīts, tā viņš apziņoja [par problēmām]. Un “Pasažieru vilciens” nebija tie pirmie, kas bija šajā sarakstā. Šobrīd ir konkrēti noteikts - izvērtēt, ja tas saistīts ar kravu, tad pirmajam zvani kravu pārvadātajam. Ja ar pasažieriem, pirmos informē “Pasažieru vilcienu”,” stāstīja VAS “Latvijas dzelzceļš” pārstāvis Egils Feldmanis.
Pasažieriem ir svarīgi, ka sabiedriskais transports kursē precīzi, ka ārkārtas situācijās viņi saņems skaidrus norādījumus, kā varēs nokļūt gala mērķī.
Ja vilciens kavē līdz 15 minūtēm, par to informē uz perona, kasē, vilcienā. Pasažieri jābrīdina arī tad, ja vilciens pēkšņi apstājas meža vidū. Gadās, ka vilcienu satiksme kavējas nokrituša koka vai nelaimes gadījuma dēļ.
“Ja redzams, ka šis gadījums būs ar ilgstošām sekām, tad attiecīgi tiek pārorganizēta visu saistīto pārvadātāju plūsma. Piemēram, vilciens, kas izbrauc no Rīgas ar kavēšanos uz Krāslavu, viņam Krāslavā pretī ir jābūt autobusam, kas sagaida un tālāk aizved cilvēkus no stacijas līdz pilsētas centram,” norādīja Linkaits.
LDz izanalizējis arī iemeslu, kāpēc 19.martā nekursēja vilcieni - nedarbojās satiksmes vadības datori. Tādi ir divi. Ja viens iziet no ierindas, uzreiz jāieslēdzas otram.
“Diemžēl bija tā, ka otrajam datoram bija konfigurācijas kļūme, un viņš nesavienojās ar serveri,” skaidroja Feldmanis.
Vilcieni nekursēja, kamēr “neatdzīvināja” vienu datoru, lai varētu palaist vilcienu kustību. “Tas nenozīmē, ka LDz iekārtas ir vecas un kuru katru brīdi ir gatavas nomirt un sabrukt. Tā nav, par šīm lietām domājam.” Sacīja Feldmanis.
Tuvākajā laikā datori tikšot aizsūtīti ražotājam uz pārbaudi.
