„Galvenie virzieni, ko mēs esam noteikuši, ir jauniešu līdzdalības veicināšana pašvaldību mērogā, jauniešu līdzdalības veicināšana valsts mērogā, iesaistīšanās organizācijās, jo tas ir veids, kā jauniešiem vieglāk pāriet no jaunieša vecuma pieaugušā statusā. Tas ir arī patiesībā šī politikas instrumenta mērķis,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Sanda Brūve.
„Līdzdalība ir atslēga uz to, kā jaunieši piedalās politiskajā dzīvē, kā viņi piedalās pavisam vienkāršos notikumos – sākot ar novada un pagasta notikumiem. Un līdzdalība ir arī tā, kas ir atslēga uz darba tirgu uz izglītību un pārējām lietām,” piebilda Jaunatnes politikas institūta eksperts Vilis Brūveris.
Brūveris arī uzskata, ka jaunatnes organizācijas ir resurss, ko valsts un pašvaldības iestādes varētu izmatot daudz aktīvāk, nododot to pārziņā ar jauniešu izglītošanu un motivēšanu saistītās funkcijas.
Diskusijas par valsts kursu attiecībā uz jauniešiem aktīvi turpināsies darba grupās.
