Drabešu pagastā 1918. gada 24.decembrī kapteiņa Artūra Jansona izlūku komanda ar smagā ložmetēja uguni aizkavēja Sarkanās armijas izlūku virzīšanos no Cēsīm uz Ieriķiem. Tā bija pirmā latviešu karaspēka bruņotā sadursme ar Padomju Krievijas Sarkano armiju.
“Cēsu rotas nodaļas komandiera Artūra Jansona sešu cilvēku apkalpe šeit apturēja “sarkano” virzīšanos uz Rīgu uz divām dienām. Jo, sākot no Valkas, viņi praktiski gāja bez pretestības. Pilsoniskā sabiedrība šeit apturēja šo skrējienu. Ložmetējs bija ļoti stratēģiskā vietā uzlikts. Neatkarīgi, vai pa Vidzemes šoseju, vai pa muižas ceļu iet, ienaidnieks nonāk apšaudes joslā,” stāstīja novadpētnieks Māris Niklass.
Par šo notikumu vēl šodien liecina sazarotā lapegle, kuras galotni todien skārušas lodes.
Turpmāk atmiņas par Latvijas Brīvības cīņām tik nozīmīgo kaujas epizodi, par kuru Cēsu rotas komandieris Artūrs Jansons saņēma Lāčplēša Kara ordeni, glabās piemiņas vieta. Tās pamatos jau guldīta laika kapsula, kurā ievietots šīs Brīvības cīņu kaujas apraksts, Cēsu rotas Zemessardzes 27. kājnieku bataljona krūšu nozīmīte un Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skolas simbolika.
Tas simbolizē zobenu, gatavību cīņai, lāpu, kas nes gaismu, un vēlējumu nākamajām paaudzēm arī būt tikpat spēcīgiem, drosmīgiem, kā šeit cīnījās mūsu priekšteči.
Bijušais NBS komandieris Raimonds Graube atzina, ka ir priecīgs, ka “ir entuziasti, kuri atraduši šo pirmo šāvienu mūsu Brīvības cīņām, vieta, kura ir dokumentēta, kura ir apzināta”.
“Tāpēc arī es šo vietu nosaucu par brīvības šāviena vietu, un, manuprāt, sabiedrībā mēs vēl pilnībā nenovērtējam šīs konkrētās vietas nozīmi. Bet es ticu, ka ar entuziastu palīdzību, pabeidzot šo pieminekli, viņš ieņems pienācīgu vietu Latvijas kopējā Brīvības cīņu, atbrīvošanas cīņu vēsturē,” sacīja Graube.
Šobrīd top arī piemineklis, ko piemiņas vietā paredzēts uzstādīt decembra vidū.
