Jaunzēlandes lidmašīna, kas veikusi pārlidojumu virs Tongas, fiksējusi pirmos fotoattēlus. Tajos redzams, ka ierasti zaļā sala nu kļuvusi pelēcīga un klāta ar pelniem.
Precīzs postījumu apmērs no ārpasules nošķirtajā salā joprojām nav zināms.
Jaunzēlande vēsta, ka dabas katastrofas nodarījušas lielus postījumus valsts lielākās salas Tongatapu rietumu piekrastē un galvaspilsētā Nukualofā. Arī ANO paziņojusi, ka, spriežot pēc satelīta attēliem, Tongatapu rietumu piekraste ir smagi cietusi, tur sagruvušas vai pamatīgi bojātas ēkas un kūrorti.
Ir skaidrs, ka vulkāna izvirduma laikā tika pārrauts galvenais komunikāciju kabelis, kas iet pa jūras gultni. Tā salabošana varētu aizņemt pat divas nedēļas. Komunikācija ar Tongu joprojām ir ļoti sarežģīta. Sarkanais Krusts norādīja, ka traucējumi novērojami arī satelīttelefoniem. Organizācija lēš, ka
cunami varētu būt skāris līdz 80 000 cilvēku.
Pagaidām nav zināms arī precīzs zemestrīcē un cunami bojāgājušo un ievainoto cilvēku skaits. Kļuvis gan zināms tas, ka dabas katastrofās dzīvību zaudējusi 50 gadus veca Lielbritānijas pilsone Andžela Glovera. Viņa ir pirmais zināmais upuris. Sieviete gāja bojā cunami, mēģinot glābt suņus patversmē, ko bija izveidojusi kopā ar savu vīru.
Jaunzēlandes augstais komisārs Tongas jautājumos Pīters Lunds norādījis uz neapstiprinātām ziņām par trīs bojāgājušajiem. Savukārt Austrālijas ministrs Klusā okeāna valstu jautājumos paziņojis, ka pašlaik nav nekādas papildu informācijas, kas liecinātu par ievērojamiem upuriem. Tonga sastāv no aptuveni 169 dažādām salām, un saskaņā ar ANO datiem no vienas salu grupas saņemts trauksmes signāls. Zināms, ka šajās salās dzīvo aptuveni 100 cilvēki.
Neziņas dēļ pieaug bažas par iespējamu humāno krīzi, kas varētu attīstīties Tongā. Lielākā problēma, kā atzinušas Jaunzēlandes amatpersonas, ir dzeramā ūdens trūkums.
Uz to norādīja arī Sarkanā Krusta pārstāvis Aleksandrs Mateū: “Mēs ar lielu pārliecinātību varam teikt, ka pelnu segas un cunami viļņu kombinācija izraisa lielu piesārņojumu. Tādēļ viena no steidzamākajām vajadzībām, kas ir jānodrošina, ir ūdens attīrīšana un tīra dzeramā ūdens piegādes.”
Jaunzēlandē gatavībā jebkurā brīdī izlidot jau stāv lidmašīna ar humāno palīdzību, ģeneratoriem, ūdeni un higiēnas piederumiem. Tomēr pelniem klātā sala un galvaspilsētas galvenās lidostas skrejceļš lidaparātiem ir nepārvarams šķērslis un attur tos no piezemēšanās. Sākotnēji skrejceļu nepieciešams notīrīt, un šie darbi pirmdien sākušies. Tongas lidosta, visticamāk, atsāks darboties trešdien.
Jaunzēlandes varasiestādes paziņojušas, ka palīdzība tuvāko dienu laikā Tongu nesasniegs arī pa ūdeni, jo trīs militārajiem kuģiem ar palīdzības kravām nāksies mērot vismaz trīs dienu ilgu ceļu.
