Sākotnēji ministrija bija iecerējusi pieeju šai informācijai dot tikai tiesībsargājošajām iestādēm un finanšu institūcijām, piemēram, bankām.
Tomēr, pirms diviem gadiem pieņemot direktīvu, Eiropas Parlamentā īpaši uzsvēra, ka viens no mērķiem ir šo iespēju dot arī žurnālistiem un nevalstiskajām organizācijām.
Uzzinot, ka Latvija to negrasās darīt, asi šādu rīcību kritizēja Eiroparlamenta deputāts, kurš Briselē vadīja sarunas par attiecīgo direktīvu, – Krišjānis Kariņš ("Vienotība").
Otrdien, 13.jūnijā, valdībā skatīts un atbalstīts jau labots likumprojekta variants, kurā kritika ņemta vērā. Tālāk diskusijas par likumprojektu paredzētas Saeimā.
Bez patiesā labuma guvēju stingrākas uzraudzības likumprojekts paredz arī vairāk kontrolēt darījumus ar virtuālo valūtu, kredītdevējiem un arī izložu un azartspēļu organizētājiem veikt padziļinātu klientu izpēti un citus pasākumus.
Kā ziņots, lai saskaņā ar Eiropas direktīvu izveidotu elektronisku datu bāzi par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem, informācijas sistēmās Uzņēmumu reģistrā bija paredzēts ieguldīt vairākus simtus tūkstošus eiro.
Taču citu tās pašas direktīvas punktu par plašāku šīs datu bāzes pieejamību, piemēram, pētnieciskajiem žurnālistiem, Latvija iepriekš nedomāja īstenot. Tādējādi bija bažas, ka šīs ziņas aizvien būs domātas šauram lokam.
