"Šodien, tiekoties ar premjerministri mēs apspriedām pasākumus, kādi būtu veicami, lai normalizētu stāvokli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lai darbs noritētu normālā gultnē. Ieskicējām iespējamos darbības virzienus, punktus un šajā mūsu iezīmētajā plānā pagaidām nav paredzēta komisija, ko nejuridiskā valodā varētu saukt par KNAB priekšnieka atlaišanas komisiju," viņš teica.
Reizē viņš norādīja, ka tas nenozīmē, ka šāda komisija nevar tikt veidota kaut kad nākotnē. Tomēr šobrīd ne ģenerālprokurors, ne premjere neredzot iemeslu, kādēļ būtu jāveido komisija Streļčenoka atbilstības izvērtēšanai.
Tā vietā paredzēts veidot vairākas komisijas, kas izvērtētu nepieciešamību mainīt KNAB kontroles un institucionālo modeli, ko Kalnmeiers sauca par neefektīvu.
"Jārisina likumdošanas jautājums, vai ir nepieciešams mainīt pārraudzības institūtu vai arī attiecībā tikai uz KNAB izraudzīties citu padotības formu. Šeit ir jāveido darba grupa un šie jautājumi jārisina. Otrs ir par KNAB institucionālo modeli. Mans personīgais viedoklis ir, ka KNAB kā izmeklēšanas iestāde ir vienīgā iestāde, kas nav pakļauta speciālā dienesta reglamentam un kur amatpersonas ir bez speciālajām dienesta pakāpēm. Policijā ir stingrs dienesta reglaments, stingra pakļautība un nosacītā demokrātija ir stipri ierobežota," paskaidroja ģenerālprokurors.
Vēl cita komisija varētu tikt veidota, lai noteiktu, vai Streļčenoks sešu mēnešu laikā ņēmis vērā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora vadītās komisijas ieteikumus, vai notikušas pārmaiņas un kas ir darīts, lai novērstu trūkumus. Šādu komisiju nevada ģenerālprokurors, bet tajā varētu piedalīties prokuratūras pārstāvis, uzsvēra Kalnmeiers.
"Es atturētos piedalīties, jo mana klātbūtne varētu būt tikai traucējoša. Tad citas amatpersonas var mēģināt pieskaņoties manam viedoklim. Es domāju, ka iestādes vadītājam tieši ierēdņa novērtēšanā nebūtu jāpiedalās. Ir pietiekoši daudz prokuroru, kas var iesaistīties," viņš klāstīja.
Kalmeiers arī pauda pārliecību, ka KNAB nav nododama ģenerālprokurora pārraudzībā. "Viennozīmīgi, nav nododama. Es nesaskatu nekādu nepieciešamību un likumīgu pamatojumu šādai rīcībai," viņš sacīja.
Amatpersonas pagaidām par plāna terminiem biroja darba uzlabošanā neesot vienojušās.
"Premjere konsultēsies ar speciālistiem gan valsts pārvaldē, gan arī ar koalīcijas partneriem. Tie visi ir saistīti ar izmaiņām likumos, normatīvajos aktos. Līdz ar to nav iespējams vienpersoniski pieņemt, ka tagad tā tas būs. Tie visi ir saskaņojamie jautājumi," paskaidroja Kalnmeiers.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") iepriekš skaidrojusi, ka komisija nepieciešama, lai ar politiku nesaistīti cilvēki varētu izvērtēt Streļčenoka darbības profesionalitāti.
Komisijā varētu būt Kalnmeiers, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (Reformu partija), Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, kā arī ministri.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nolēma, ka partiju apvienības ministri komisijas izveidi neatbalstīs.
Savukārt Streļčenoks jau paziņojis, ka komisijas izveide ir mēģinājums no viņa atbrīvoties. Kā iemeslu Streļčenoks minēja savas darbības, kuras skarot arī augsti stāvošas politiskas personas.
