Jaunjelgavas šosejas malā netālu no Tomes vairāku hektāru platībā stiepjas eglīšu lauks. Mazās zaļsvārces augušas jau piecus gadus, bet kļūt par Ziemassvētku rotu cilvēku mājokļos tām bija paredzēts, vien sagaidot 2016. gadu. Tomēr kādam garnadzim šķita, ka tās gana labas jau šobrīd, un 200 eglīšu vietā redzami vien vairs stumbri.
„Es domāju - tie ir kaut kādi no Rīgas puses, jo viņi ir paņēmuši tāda izmēra - metrīgas eglītes, bišķi lielākas, mazākas... tas nav tas izmērs, ko Ogrē varētu iztirgot. Viņas visas noteikti iet uz Rīgu, jo Rīgā ir lielāks pieprasījums, un visas mazās ļoti labi aiziet,” spriež eglīšu audzētājs Armands Paeglis.
Ar Ziemassvētku eglīšu audzēšanu Paegļu ģimenē nodarbojas arī vecāki, bet tik nekaunīga zagšana gan vēl nekad neesot pieredzēta. Jāpiebilst gan, ka tikt pie kārotās mantas nebija grūti, jo plantācija nebija iežogota. Tiek lēsts, ka zagļi nodarījuši zaudējumus 1500 eiro apmērā.
„Es pārdzīvošu par to peļņu, jo reāli jau man kabatā tās naudas nebija. Vairāk man liekas tas, ka tie celmi uz tā lauka… un tas lauks ir tāds izraustīts…Par to sirds sāp vairāk,” sarūgtināts ir Armands Paeglis
Valsts policijā par notikušo nodarījumu uzsākts kriminālprocess, tomēr lielas cerības, ka garnadži tiks noķerti, neesot.
„Tās eglītes jau neviens, visticamāk, neatradīs, ja vien noziedznieks pats izpļāpāsies, lielīsies vai tirgojot pats nodos sevi. Atpazīt jaunaudzes eglītes, ja vien tā nav kāda īpašā šķirne, ir ļoti sarežģīti. Latvijā neveic tādas ekspertīzes, lai pateiktu pēc selekcijas, vai eglīte ir no šī stumbra vai nav,” skeptiska ir arī Valsts policijas Ogres iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Meikšāne.
Ja vieglās peļņas tīkotāju izdotos atrast, pēc kriminālkodeksa 175. panta 1. daļas par šādu nodarījumu paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, bet, ja zagļi darbojušies grupā, aiz restēm var nākties pavadīt pat četrus gadus.
