«Točku» kartē divus gadus pēc projekta sākuma – jau ap 2400 punktu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Kopš Iekšlietu ministrija pirms diviem gadiem izveidoja iespēju anonīmi internetā ziņot par nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietām jeb tā saukto točku karti, tajā atzīmēts ap 2400 vietu. Ik mēnesi kartē piepulcējas ap simt adrešu. Šo iespēju slavē gan Valsts policija, kam tā atvieglo darbu, gan alkohola nozares legālās puses pārstāvji. Tiesa gan – punktu skaits kartē nesarukšot, kamēr būtiski nemainīsies sabiedrības paradumi un nostāja.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks un Sabiedriskās drošības biroja priekšnieks Arvils Feierābends stāsta, ka tā sauktajā „točku” kartē divus gadus pēc projekta sākuma atrodami jau ap 2400 punktu.

Ja jautājums ir, vai šī karte sevi attaisnojusi, viennozīmīgi – jā. Tie ir 1500 administratīvo pārkāpumu protokoli un 256 kriminālprocesi. Tas ir pietiekami iespaidīgs skaitlis,» raksturo Feierābends.

Tradicionāli visvairāk nelegālā rūpala vietu atzīmēts kādreizējā Rīgas rajona teritorijā – Rīgā, arī Jūrmalā un Ogres apkaimē. Otrajā vietā pēc tirgotavu skaita ierindojas Zemgales reģions, bet vismazākais pieprasījums pēc šaubīgās dziras esot Kurzemē, stāsta Feierābends.

«Točku» kartes ideju slavē arī Latvijas Alkohola nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs un akciju sabiedrības «Latvijas balzams» ģenerāldirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Asociācija pašlaik pēta nelegālā alkohola izplatības tendences, bet vēl pirms rezultātiem esot skaidrs, ka situācija kaut lēni, tomēr uzlabojas.

Ir pozitīva dinamika vēlmē apkarot šo problēmu. Bet svarīgākais ir sabiedrības vērtību jautājums. Pētījumi rāda, ka divi no desmit cilvēkiem ir gatavi nelegālo alkoholu lietot jebkurā brīdī, bet viens no desmit pat to ieteiktu darīt citiem,» saka Āboltiņš-Āboliņš, vērtējot, ka būtiska problēma ir pašos cilvēkos. Problēmas apjoms gan arvien esot milzīgs, bet ikviens uzlabojums ir apsveicams, tādēļ karte nozares ieskatā ir ļoti veiksmīgs projekts.

Nelegālā  biznesa ierobežošanas darbs gan aizvien neesot nekāds vieglais, norāda policija. Kad pēc tā sauktās "Preiļu dzeltenā" traģēdijas šo rūpalu kriminalizēja, atjautīgie dziras biznesa saimnieki rīkojās ātri. Sāka algot pārdevējus, ko mainīja ikreiz, kad tika pieķerti tirgošanā un policija sāka kriminālprocesu. Kopš šā gada atbildība gulstas arī uz tirgotavas īpašnieka pleciem. Pirmajā reizē policija raksta brīdinājumu, bet, ja biznesu turpina, varot tikt pie 7100 eiro soda. Tomēr likumpārkāpēji skrien līdzi likuma izmaiņām, saka Arvils Feierābends no Valsts policijas.

Policija sola, ka «točku» kartē iekļuvušajās adresēs mierīga dzīve nebūs. Nelegālā alkohola rūpala ierobežošana arvien ir tās prioritāšu saraksta galvgalī. Taču likumsargi arī piekrīt legālā alkohola ražotājiem – kamēr sabiedrība nesmādēs nezināmas izcelsmes grādīgos pat glaunās svinībās ar karafi uz galda, situācija mainīsies lēni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti