Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis Gundars Kalve, tāpat kā citi nevalstiskās organizācijas biedri, jau gadiem ilgi centās panākt atbildīgo iestāžu rīkošanos, lai padomju laika mantojums – lielgabals – vairs neatrastos iepretī Krustpils kultūras namam esošajā piemiņas vietā.
“Beidzot ir tas noticis, ko mēs savos prātos cerējām, ka tas notiks, jau 30 gadus. Diemžēl vietvara ar saviem lēmumiem, ar savu sadarbību Rīgā, ministrijās un vēstniecībās nespēja to izdarīt. Labi, kas ir noticis,” norādīja Kalve.
Publiskajā telpā Kalve ir atzinis, ka viņam ir informācija un ka pazudušais lielgabals piemiņas vietā Jēkabpilī nekad vairs neatradīsies. Sarunā viņš gan neatklāj, no kurienes viņam tāda pārliecība.
“Uzskatīsim to, ka tas, ko es saku, ir pamatoti un neapgāžami.,” intervijā sacīja Kalve, norādot, ka viņš pats vai viņa draugi nav saistīti ar pieminekļa pazušanu. “Tajā naktī es gulēju. Komentāru nebūs.”
Valsts policija (VP), izmeklējot lielgabala zādzību, ir apmeklējusi arī Kalves saimniecību “Kalves”. Likumsargi uzsver, ka izmeklēšana vēl turpinās un lielgabals, tāpat arī aizdomās turamās personas pagaidām nav atrastas.
VP Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Dace Kalniņa skaidroja: “Joprojām turpinās aktīvs darbs par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, jo par lielgabala aizvešanu tika uzsākta krimināllieta pēc Krimināllikuma 18. nodaļas. Notiek visu versiju pārbaude.”
Rodas jautājums, kā no vietas, kas atrodas blakus vienai no Jēkabpils galvenajām ielām, var nemanot demontēt un aizvest lielgabalu, un vai tiešām nevienā pilsētas videonovērošanas kamerā nav fiksēti fakti, kas palīdzētu zādzību atklāt. Policijā šos apstākļus gan nekomentē.
“Policija jau arī par katru soli, par katru darbību nesniedz komentārus. Tad jau policists nevarētu darīt savu darbu. Viņam būtu tas vien jādara, kā visu laiku jākomentē par to, kas ir izdarīts un kas tiek darīts šajā brīdī,” atzīmēja Kalniņa.
VP uzsver, ka sabiedrība tiks informēta par jaunumiem, kad tādi būs.
Tikmēr krimināllietu par lielgabala pazušanu Jēkabpilī ierosinājusi arī Krievijas Izmeklēšanas komiteja. Komitejas paziņojumā teikts, ka nozieguma motīvs esot ļaundaru negatīvā attieksme pret PSRS darbību Otrā pasaules kara gados un vēlme demonstrēt necieņu pret padomju tautas cīņas ar fašismu kopīgo piemiņu un vēsturi.
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija uzreiz pēc notikušā bija nekavējoties informējusi Krieviju par vandālisma aktu, kā to paredz starpvalstu vienošanās.
“Vienlaikus jānorāda, ka Ārlietu ministrija nosoda izskanējušo informāciju par Krievijas varas iestāžu ierosināto krimināllietu saistībā ar šiem notikumiem. Un mums nav saprotama šāda rīcība, un ir jānorāda, ka tā ir Krievijas iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās un Krievijas tiesībsargājošo iestāžu lēmumiem, saprotams, nekad nav bijis, nav un arī nebūs juridiska spēka Latvijā,” atzīmēja Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.
Kā zināms, vandālisma akti piemiņas vietās ir vairākkārt notikuši gan Latvijas, gan arī Krievijas robežas pusē. Turklāt Krievija ne vienmēr pilda savu pienākumu par notikušo nekavējoties ziņot Latvijai. Čerepovecā, Krievijā, uzstādīto pieminekli karagūstekņiem no Latvijas izpostīja un nozaga jau divkārt, un pēc pēdējās reizes Krievijas likumsargi to joprojām nav spējuši atrast.
KONTEKSTS:
Naktī uz 24. februāri Jēkabpilī pazudis lielgabals, kas kā piemineklis bija izvietots uz padomju memoriāla Rīgas ielā. Policija par zādzību sākusi kriminālprocesu.
Jēkabpils mājaslapā sadaļā pie apskatāmām piemiņas vietām minēts, ka Otrā pasaules kara memoriāls tika atklāts 1976. gadā. Tas veltīts deviņu Padomju Savienības varoņu piemiņai, kas krituši, atbrīvojot Jēkabpils rajonu no nacistiskās Vācijas karaspēka. Lielgabals uzstādīts pie karā kritušo padomju armijas un latviešu strēlnieku korpusa virsnieku apbedījuma.
