TM sola būtiskus uzlabojumus maksātnespējas jomā

Tieslietu ministrija (TM) ir izstrādājusi virkni izmaiņu un uzlabojumu sabiedrībā pretrunīgu vērtējumu guvušajā maksātnespējas sistēmā. Starp jaunievedumiem ir, piemēram, elektroniskās izsoles, kuru mērķis ir novērst negodprātīgu izsoļu norisi, kā arī nejaušības principa ieviešana maksātnespējas administratora nozīmēšanā.

Maksātnespējas procesa nepilnības daudzu ārvalstu organizāciju un uzņēmēju skatījumā būtiski apdraud Latvijas kā uzņēmējdarbībai drošas valsts tēlu un kavē ārvalstu investīciju piesaisti. Sabiedrībā aicinājumi nozares regulējumu pilnveidot izskan jau sen.

Pēdējos gados maksātnespējas administratoru darbs izpelnījies kritiku gan ne tikai no medijiem, bet arī no politiķiem. Šo problēmu atzīst arī to Maksātnespējas administrācija, pieļaujot, ka seši līdz desmit procenti no visiem administratoriem, iespējams, nerīkojas godprātīgi.  

Tāpēc Tieslietu ministrija nākusi klajā ar vairākiem jau gan ieviestiem, gan arī plānotiem uzlabojumiem maksātspējas jomai.

Kā viens no būtiskākajiem ierosinājumiem jāmin nejaušības principa ieviešana maksātnespējas administratora nozīmēšanā, kas mazinās iespēju, ka procesā kāda no pusēm var tikt pie savu savtīgo interešu viedokļa ziņā izdevīgākā administratora, norāda Maksātnespējas administrācijas vadītājs Ervīns Ābele.

„(..) Varbūt atceraties, publiskajā telpā šāda veida grupējumi tika dēvēti dažādos tēlainus izteicienus – „kolhoziem”, kā jau minēju, „grupējumiem”,” saka Ābele.

Tāpat ar regulējuma izmaiņām ir noteikti arī stingrāki atlases kritēriji maksātnespējas administratoriem un paredzētas arī disciplinārsodu iespējas, norāda Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile. „Lielais jauninājums, kas nāk līdzi, ir disciplināratbildība, uz ko tiek likts uzsvars, un disciplināratbildības pienesums ir arī tas, ka arī administratoru rīcība ne tikai kontekstā ar konkrētajām profesijām, bet arī rīcību tiek vērtēta un, piemērojot atbilstošus instrumentus, administratorus varēs saukt pie atbildības,” saka Zeile.

Savukārt līdz maksātnespējai nonākušām fiziskām un juridiskām personām nozīmīgas ir iecerētās izmaiņas tiesu izpildītāju izsoļu kārtībā – paredzēts, ka tuvākajā nākotnē maksātnespējīgo personu mantu izsolīs elektroniskās izsolēs.

Kā norādīja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore, šāda kārtība palīdzēs novērst negodprātīgu darboņu aktivitātes izsolēs.

„Efektīvākais līdzeklis vismaz Latvijā būs izsoles. Tādējādi tiek nodrošināta anonimitāte – visiem izsoles dalībniekiem izsoles laikā tiek piešķirts unikāls identifikators, kas izslēdz izsoles dalībnieka atpazīstamību. To neredzēs pat tiesu izpildītājs,” saka Spore.

Tāpat maksātnespējas jomā ieviesti arī uzlabojumi, kuru mērķis ir samazināt fiktīvu kreditoru problēmu maksātnespējas procesos, bet fiziskām personām ir būtiski – samazināts parādsaistību slieksnis, pie kura iespējams pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Vēl nesen Valsts kontrole skarbi kritizēja maksātnespējas administratoru darbību, norādot, ka bieži vien tie izmanto dažādas viltības, lai gūtu labumu sev, nevis palīdzētu grūtībās nonākušiem uzņēmējiem vai to kreditoriem.

To, ka administratoru vidū netrūkst “melno avju” nenoliedz arī Maksātnespējas administrācijas vadītājs Ervīns Ābele. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī vien saņemtas 82 sūdzības par administratoru darbu.

“Nosacīti var būt, ka 6-10% administratori varētu būt tādi, kuri ir tendēti uz atsevišķām negodprātīgām darbībām,” pieļauj Ābele.

Šīs problēmas sola novērst nesen spēkā stājušies Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri noteiks ne vien stingrākas prasības administratoru un tiesnešu darbam, bet arī neļaus tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas likumu izmantot negodīgu uzņēmēju labā.

“Skaidrs, ka neviens likums nav ideāls, un skaidrs, ka būs negodīgi cilvēki, kuri meklēs iespējas arī apiet šīs normas. Līdz ar to lielas cerības ir uz šo sargu un uzraugu darbu. Uz Maksātnespējas administrācijas darbu no vienas puses un to cilvēku darbu, kuri īsteno maksātnespējas procesu,” pauda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA).

Cerīgi uz jauno sistēmu raugās arī bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kura vadībā aizsākās maksātnespējas likuma grozījumu izstrāde.

“Šīs izmaiņas var dot būtisku ieguldījumu un sakārtot sistēmu, bet pie viena nosacījuma – kā jebkurš tiesību akts, tāpat kā jebkura tiesiskā sistēma, ir efektīvs, ja to vada atbildīgas amatpersonas, uzraudzības iestādes veic savas funkcijas tā, kā tām pienākas, un ja politisko vadību neietekmē ekonomiski grupējumi,” norādīja Bordāns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt