Tieslietu ministrijas vadīta darba grupa bez žurnālistu līdzdalības ir rosinājusi izmaiņas Preses likumā, kas paredz, ka kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim būtu aizliegts publicēt vispār. Tas attiektos arī uz pārsūdzētiem pirmās un otrās instances spriedumiem. Savukārt līdz pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanai bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas nebūtu publicējamas tajā iegūtās ziņas.
Tieslietu ministrija šo soli pamato ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas ieviešanu, kas nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus.
TM: Vairāk ierobežojumu - kur problēmas?
Gratkovska, kas bija arī darba grupas vadītāja, kurā lēma par direktīvas ieviešanu un līdz ar to iespējamajiem grozījumiem Preses likumā, atzīst, ka ideja grozīt likumu nav radusies tikai direktīvas dēļ.
„Tā likuma septītā panta otrās daļas redakcija, kas ir šobrīd spēkā likumā – viņa bija radīta tajā brīdī, kad bija spēkā Kriminālprocesa kodekss. Un tajā brīdī tās normas bija savstarpēji saskaņotas. Savukārt 2005.gada 1.oktobrī spēkā stājās Kriminālprocesa likums ar citiem termiņiem. Jēga un būtība palika. Lai nebūtu normu, kas ir savstarpējā pretrunā, (..) lai nemulsinātu sabiedrību, žurnālistus un visus pārējos, kas ir saistīti ar likumu par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, tās normas ir jāsakārto, un tas bija jāizdara jau pirms 10 gadiem,” skaidro Gratkovska. Viņa norāda, ka „cietušo direktīva nav aizsegs” žurnālistu ierobežošanai.
Gratkovska vispirms apgalvo, ka būtiski grozījumi likumā nav paredzēti, taču vēlāk atzīst – ierobežojumu žurnālistiem kļūst vairāk, tomēr viņa tur nesaredz problēmu.
„Ja jūs tur atrodat uz ielas kaut kādus materiālus un iegūstat ziņas, un jums nav skaidrs, vai kriminālprocess ir vai nav pabeigts, tad jūs varat jautāt kriminālprocesa virzītājam, vai šīs ziņas var publicēt vai nē. Kas jums liek domāt, ka jūs šo atļauju nesaņemsiet?” retoriski vaicā Gratkovska.
Žurnālistiem padomu neprasa, jo "nekas nemainās"
Kāpēc žurnālistiem netika paziņots par topošajiem grozījumiem un lūgts padoms, tos izstrādājot?
„Bet iedomājaties, Krimināllikumā ir noteikta atbildība personām, ja šīs ziņas publisko, pirms pirmstiesas kriminālprocess nav pabeigts, savukārt presei nav nekā [kriminālatbildības]! Vai tad mūsu valstī nav viens likums un viena taisnība?” vēlreiz retoriski jautā Gratkovska.
Vaicāta, kas žurnālistiem draudētu, ja viņi tomēr publicētu kriminālprocesa materiālus vai nesaņemtu rakstisku atļauju pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu publicēšanai, Gratkovska piemin Preses likuma 12.pantu. Tajā aprakstīta mediju darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu, kur cita starpā norādīts – tiesa šādu nolēmumu var pieņemt, ja plašsaziņas līdzeklis gada laikā atkārtoti izdarījis preses likuma noteikumu pārkāpumus.
Savukārt vaicāta, kāpēc žurnālisti netika aicināti talkā iespējamo Preses likuma grozījumu apspriešanā, viņa norāda, ka informācija par potenciālajām izmaiņām ir publiski pieejama. „Visus grozījumus, kas saistīti ar „cietušo direktīvu”, esam ietvēruši mājaslapā divas nedēļas pirms valsts sekretāru sanāksmes, kā tas pēc visām instrukcijām ir paredzēts. Visi, kam bija komentāri un iebildumi, varēja iesniegt savus apsvērumus, un darba grupā mēs [žurnālistus] neuzskatījām par vajadzīgu aicināt, jo, es vēlreiz uzsveru, mēs neesam aizgājuši tālāk, kā aizliegums tiek formulēts šobrīd,” saka Gratkovska.
TM gan uzsver, ka notiks vēl viena sēde par iespējamajiem likuma grozījumiem un tad tiks aicinātas arī žurnālistu organizācijas.
Jau ziņots, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) iespējamos likuma grozījumus ir atzinusi par pārāk ierobežojošiem, pārspīlētiem, kas liegs žurnālistiem iegūt informāciju par aktuāliem un sabiedrību interesējošiem kriminālprocesiem. Tādējādi būs liegtas arī sabiedrības iespējas un tiesības uzzināt par izmeklēšanu tādās patlaban interesi izraisījušās lietās kā traģēdija „Maxima” veikalā Zolitūdē un „Gan Bei” lieta. LŽA svētdien aicināja valdības vadītāju Laimdotu Straujumu un Tieslietu ministriju, pirms turpināt grozījumu apspriešanu valdībā, tos izvētīt kopā ar Latvijas mediju organizāciju pārstāvjiem.
