TM piedāvā labvēlīgākus tiesiskās aizsardzības procesa nosacījumus Covid-19 krīzes laikā

Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi likumprojektu, paredzot labvēlīgākus nosacījumus tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, informēja ministrijā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) iesniedzis izskatīšanai valdībā grozījumus, kas paredz ieviest terminētas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, kā arī civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā.

Likumprojektā paredzēti labvēlīgāki nosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām. Iecerēts, ka šajā periodā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu – gan sākotnējo, gan to grozot – var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par četriem gadiem šobrīd noteikto divu gadu vietā.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saistību dzēšanas procedūras laikā ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā un sešus mēnešus pēc tās beigām var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoram veikšanas laika pārcelšanu, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu par attiecīgo periodu.

Tieslietu ministrija rosina ieviest terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā, lai mazinātu papildu negatīvo seku ietekmi uz personām, kuras jau šobrīd nespēj vai tuvākajā laikā nespēs nodrošināt savlaicīgu civiltiesisku saistību izpildi.

Sagatavotie grozījumi paredz, ka no 1. aprīļa līdz 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos procentus (6% gadā). Šāda tiesību norma varētu mazināt civiltiesisku attiecību pušu strīdus gadījumus, lēš TM.

Vienlaikus grozījumi paredz no 12. marta līdz 1. jūlijam apturēt likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējumu, paredzot, ka šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina. TM ieskatā ar Covid-19 izplatību izraisītās ārkārtējās situācijas laikā noilguma termiņa apturēšana ļautu kreditoriem un parādniekiem civiltiesiskus strīdus savu interešu aizstāvībai tiesā risināt vēlāk, nevis šobrīd. Likumprojektā paredzētais noilguma termiņa tecējuma apturējums būtu attiecināms vienīgi uz civiltiesību materiāli tiesiskajiem noilguma termiņiem, jo ir iespēja prasīt atjaunošanu nokavētajiem civilprocesuāliem termiņiem.

Ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī un noteiktos pulcēšanās aizliegumus, Tieslietu ministrija rosina paredzēt iespēju attālināti organizēt biedrību un kooperatīvu sabiedrību biedru kopsapulces, kā arī likumā noteiktās kreditoru sapulces. Biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedrs līdz 2020. gada 1. septembrim varētu piedalīties un balsot biedru sapulcē, fiziski neierodoties uz sapulci:

  • rakstveidā (tai skaitā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) balsot pirms biedru kopsapulces;
  • biedra tiesības piedalīties un balsot biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

“Tiesiskās aizsardzības procesa mērķis ir ilgstošu finanšu grūtību risināšana, parādniekam un kreditoriem par to vienojoties. Taču sakarā ar Covid-19 izplatību radīto ekonomisko seku mazināšanai ir nepieciešams tūlītējs finansiāls atbalsts, ko šobrīd piedāvā valdības jau apstiprinātie risinājumi – dīkstāves pabalsti, “Altum” projekti un citi instrumenti.

Tieslietu ministrija ir piedāvājusi vairākus atbalsta pasākumus, kas ir saskaņoti ar uzņēmēju organizācijām un maksātnespējas jomas ekspertiem.

Jaunās izmaiņas sniegs atbalstu personām, uz kurām šobrīd attiecas maksātnespējas tiesiskais regulējums - gan juridiskām, gan fiziskām personām,” paziņojumā medijiem norāda Bordāns.

KONTEKSTS:

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.

Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos, Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Cīņai ar vīrusu noteica aizvien stingrākus ierobežojumus, mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimeni.

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti