TM apgalvo, ka tas darīts, respektējot mediju nevalstisko organizāciju viedokli un to izteiktos konceptuālos iebildumus. Vienlaikus ministrija pauž gatavību kopā ar žurnālistu profesionālajām organizācijām organizēt tematiskos pasākumus par nevainīguma prezumpciju kriminālprocesā un par noziedzīgā nodarījumā cietušo personu tiesību aizsardzību.
Šo Tieslietu ministrijas lēmumu apsveic Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne:
„Pirmkārt, ir ļoti pozitīvi, ka ir apturēta to grozījumu virzība, kuri bija pārāk daudz žurnālistus ierobežojoši. Ir cerība kopīgiem spēkiem izstrādāt tādu regulējumu, kas ir pieņemams gan žurnālistiem, neierobežojot žurnālistu darbu, gan aizsargā personu privātumu (..),” teica Rožukalne. Viņa izteica cerību, ka kopīgā darbā un semināros izdosies panākt visiem pieņemama Preses likuma grozījumu redakciju.
Ziņots, ka Tieslietu ministrijas vadīta darba grupa bez žurnālistu līdzdalības ir rosinājusi izmaiņas Preses likumā, kas paredz, ka kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim būtu aizliegts publicēt vispār. Tas attiektos arī uz pārsūdzētiem pirmās un otrās instances spriedumiem. Savukārt līdz pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanai bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas nebūtu publicējamas tajā iegūtās ziņas.
Tieslietu ministrija šo soli pamato ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas ieviešanu, kas nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus.
Žurnālisti un juristi šo ideju kritizēja, norādot, ka tā ir žurnālistus ierobežojoša.
