Ministrijas valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina pēc šiem jautājumiem veltītas darba grupas sanāksmes stāstīja, ka, piemēram, Anglijā puika un meitene var dzīvot vienā istaba līdz piecu gadu vecumam, vecākiem bērniem jādzīvo atsevišķas istabās.
“Vai mēs pie šādiem standartiem esam pieraduši un vai pat iedomājamies, kā šāda situācija noteikta ar regulējumu? Nē!” piemēru minēja Kucina.
Tāpat Lielbritānijā nedrīkst atstāt bez uzraudzības bērnus līdz 12 gadu vecumam. Iespējams, ka 10 gadus vecs bērns pats var nokļūt no skolas mājās, taču, ja to ieraudzīs skolotāji vai kaimiņi, var rasties problēmas, jo tāds ir regulējums, stāstīja Kucina.
Tādas acīmredzamas atšķirības no Latvijas apstākļiem arī būs apkopotas bukletā, lai brīdinātu un pasargātu vecākus no potenciāliem strīdiem ar sociālajiem dienestiem. Pēc tam līdzīgi informācija tiks apkopota arī par Īriju, Norvēģiju un Vāciju.
TM jau šogad saņēmusi ziņas par 25 bērniem, kas Lielbritānijā izņemti no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm. Pērn bija 20 šādu gadījumu. TM secināts, ka vecākiem nereti pietrūkst informācijas par to, kādi ir citas valsts noteikumi bērnu audzināšanai un kā rīkoties, ja ģimenes nonākušas sociālo dienestu redzeslokā. Tāpēc TM plāno vairākus pasākumus, kā uzlabot Latvijas bērnu un ģimeņu tiesību aizsardzību ārzemēs.
Pēc bērnu izņemšanas no ģimenes visbiežāk viņi tiek nodoti kādam tuviniekam, kas dzīvo Latvijā. Taču piecos gadījumos pēdējo piecu gadu laikā izņemšana beigusies arī ar bērna nodošanu adopcijai. Brīdī, kad bērns tiek izņemts no ģimenes, savu tiesību pārzināšana un informācija, kā bērnu atgūt, ir būtiska. Taču kā rāda prakse - ne vienmēr pietiekama. "Bieži vien mūsu pilsoņi ārvalstīs nonāk bezpalīdzīgā situācijā. Viņiem ir jāparaksta dokumenti, kuru saturu viņi nepārzina, un viņi ir bezizejas situācijā. Ja viņi parakstīs šo dokumentu, būs slikti, un ja neparakstīs – arī slikti, viņi nezina dokumentu saturu, viņiem nav, pie kā vērsties," saka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).
Tādēļ TM plāno, kā varētu nodrošināt juridisko palīdzību Latvijas ģimenēm. Šobrīd tiek apspriesti divi varianti. Latvija algotu konkrētu advokātu, konkrētu pakalpojumu sniegšanai un par līdzekļu piešķiršanu lemtu valdība. Vai arī varētu būt līdzīga sistēma tai, kā pie naudas tiek ārzemēs esoši Latvijas piederīgie nokļūšanai atpakaļ dzimtenē – proti, tas būtu aizdevums, kurš vēlāk jāatdod.
Jau ziņots, ka ārvalstīs tiesās nonāk aizvien vairāk lietu par Latvijas valstspiederīgo bērnu izņemšanu no ģimenes. Lai pārrunātu Latvijas bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs un izstrādātu informatīvas vadlīnijas vecāku zināšanai par bērnu tiesību un interešu jautājumiem citās valstīs, pirmo darba grupu Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizstāvībai ārvalstīs ceturtdien sasaucis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).
Šogad Latvija saņēmusi jau 99 jaunas lietas, kas saistītas ar Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs.
Jautājums par bērnu tiesību aizsardzību Latvijā kļuva īpaši apspriests saistībā ar Lailas Brices lietu, kurā Lielbritānijas tiesa lēma Latvijas pilsonei atņemt tiesības audzināt savu meitu.
