Viņš norādīja, ka pašlaik reģionos par lasītāju notiek izmisīga cīņa, jo cilvēku skaits reģionos samazinās – cilvēki aizbrauc un nomirst, līdz ar to auditorija kļūst mazāka. Tas ir liels izaicinājums reģionālajiem medijiem, kas vēsturiski bija spēcīgi un uzticami.
Lēmums izdot "Zemgales Ziņas" retāk ir solis atpakaļ, uzskata Tjarve. Lai arī laikraksts paziņojis, ka tagad tas vairāk piedāvās pētnieciskus un analītiskus materiālus, mediju eksperts izteica šaubas, vai reģionos būs tik daudz lietu, ko pētīt un analizēt.
"Reģionālie laikraksti – tā ir platforma, kur var diskutēt par to, kas notiek reģionā," reģionālo mediju nozīmi akcentēja Tjarve, norādot – tā ir "tīra pašvaldību deputātu atbildība”, ka reģionālais laikraksts iznāks retāk.
"Tas, kas notika ar „Zemgales Ziņām”, ir nopietns trauksmes signāls visām reģionu avīzēm," noteica Tjarve, uzsverot, ka Latvijas Žurnālistu asociācijā steidzami jārisina jautājums par pašvaldību jaukšanos mediju biznesā.
Pašvaldībām nevajadzētu nodarboties ar izdevējdarbību un ar saviem bezmaksas izdevumiem nebūtu jājaucas tirgū, to kropļojot. "Pašvaldībām ir jādod pa pirkstiem," noteica Tjarve.
Jau ziņots, ka reģionālie laikraksti „Zemgales Ziņas” un „Kursas Laiks” turpmāk iznāks tikai reizi nedēļā. Abus laikrakstus izdod SIA „Reģionu mediji”, kura īpašnieks Uldis Salmiņš pārmaiņas skaidro ar sekošanu lasītāju vajadzībām un tirgus izmaiņām.
"Zemgales Ziņas" galvenā redaktore Agnese Leiburga Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka šīs pārmaiņas saistītas arī ar to, ka sava ietekme uz reģionālo mediju bijusi pašvaldību izdotajiem bezmaksas materiāliem.
Tomēr, kā norādīja Leiburga, "Zemgales Ziņas" pašvaldību izdevumus par saviem konkurentiem neuzskata. "Šī ir iespēja darbu darīt vēl kvalitatīvāk", piedāvājot vairāk analītisku un pētniecisku materiālu. "Tāpēc mēs [uz šīm pārmaiņām] raugāmies pozitīvi.”
