Pirmie latviešu strēlnieku bataljoni tika izveidoti 1915. gadā. Atzīmējot to simtgadi, pie Ziemassvētku kauju muzeja atklāta izstāde ''Pulcējaties zem latviešu karogiem'', kurā galvenokārt redzams puišu noskaņojums, piesakoties strēlnieku bataljonos.
Strēlnieka mazmeita Jolanda Andersone atzīst, ka par Tīreļpurvu un tā laika notikumiem domā ar šausmām. “Mans vectēvs konkrēti bija Nāves salā, viņš gāzes uzbrukumā cieta un pēc tam visu mūžu bija invalīds, ārstēja plaušas,” stāsta Andersone.
Ievērojamākās kaujas notika 1917. gadā Tīreļpurvā pie ''Mangaļu'' mājām. Pa 1.latviešu strēlnieku brigādes uzbrukuma ceļu, kas, pateicoties purvainajam un mežainajam apvidum, joprojām ir labi saglabājies, tagad vedīs īpaša izzinošā dabas taka.
Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis stāsta, ka ir izveidota taka aptuveni pa kaujas ceļu mežā, piesaistot taku interesantākiem objektiem – “blindāžu vietai, štāba vietai, ceļa vietai vecajai, piesaistot objektiem”.
Takas maršruts ir 7,2 kilometrus garš un vēsturiskie objekti tajā papildināti ar 13 informatīvajām planšetēm. Atklāšanas dienā to izstaigāja visdažādākā vecuma cilvēki, tostarp skolēni.
Strēlnieka mazdēls Valdis Sēlis stāsta, ka viņa vectēvs arī te karoja, tikai 3.Kurzemes pulkā, “un, kā stāstīja par Ziemassvētku kaujām, viņi tikai divi no rotas palikuši dzīvi”.
Godinot tos, kas karojuši Tīreļpurvā, pie ''Mangaļu'' mājām atklāta arī piemiņas plāksne. Ziemassvētku kaujās bojā gāja ap 5000 strēlnieku.
