Viņš uzskata, ka iepriekšējā valdība pietiekami neieklausījās ekspertos – sadarbība nebija pietiekami laba. "Var jau teikt, ka gribam kaut ko lobēt, bet rezultāti parāda, ka arvien vairāk atpaliekam no kaimiņvalstīm. Tas ir premjera un valdības darba novērtējums," stāstīja Rostovskis.
Iepriekš premjers Krišjānis Kariņš un viņa pārstāvētā "Jaunā Vienotība" esot atrunājušies, ka ir mazākā partija valdībā un pilda tikai moderatora darbu. Pēc Rostovska teiktā, tagad partija vēlēšanās uzvarējusi un vairs nevarēs atrunāties. Tagad būšot redzams – partija var vai nevar.
Runājot par topošo enerģētikas ministriju, LTRK vadītājs norādīja, ka nav ne par, ne pret to. Viņaprāt, tas ir ir menedžmenta jautājums, ko varētu risināt dažādi. Galvenais esot koncentrēties uz enerģētiku.
KONTEKSTS:
Nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība parakstīja sadarbības memorandu, kurā citstarp politiskie spēki par sasniedzamajiem mērķiem izvirzījuši valsts drošības uzlabošanu, veselības aprūpes pilnveidošanu, Latvijas enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšanu un apņēmušies nesaudzīgi cīnīties pret korupciju. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
Tāpat "Jaunā Vienotība" piedāvājusi atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet "Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai – katrai pa četrām ministrijām.
14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".
Jaunievēlētā 14. Saeima uz pirmo sēdi sanāca 1. novembrī. 14. Saeimas pirmajā sēdē deputāti izraudzījās Prezidija locekļus, par Saeima priekšsēdētāju ievēlēts "Apvienotā saraksta" pārstāvis Edvards Smiltēns.