4. studija

"Puika ar suni" - kā top Dāvja Sīmaņa jaunā filma

4. studija

Caurumainais Vanšu tilts: vai bīstams kājāmgājējiem?

Vai "kulturāla iepirkšanās" aizstāj kultūras pasākumu apmeklējumu?

Tirdzniecības centru apmeklētāju skaits aug, kamēr kultūras pasākumu patēriņš samazinās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Kamēr pēdējā gada laikā krities kultūras pasākumu patēriņš, par ko liecina biedrības "Culturelab" veiktais pētījums, lielveikali ar sabiedrisko attiecību kampaņu palīdzību aicina pircējus apmeklēt izstādes un citus pasākumus. Raidījumā “4.studija” vairāku tirdzniecības centru pārstāves norāda, ka pasākumu laikā apmeklētāju skaits pieaug, tāpēc šāda mārketinga stratēģija viņiem ir veiksmīga.

“Tirdzniecības centri piedāvā apmeklēt šos pasākumus un izstādes bez maksas, un ģimenēm, kurām ir daudz bērnu, tas “bezmaksas” viennozīmīgi ir ļoti svarīgs faktors,” norāda tirdzniecības centra “Spice” mārketinga vadītāja Linda Kalniņa. Tirdzniecības centru pārstāves uzsver, ka šādi piedāvā apvienot divas patīkamas izklaides.

“Tas var nonivelēt kultūras izpratni vai gaumes izjūtu, bet, no otras puses, visa Latvijas iedzīvotāju kopa nekad neizvēlēsies tādu kultūras produktu, kas prasa zināšanas, izpratni par klasisko mūziku vai laikmetīgo deju…” komentē Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe.

Viņa novērojusi, ka patiešām ir cilvēki, kas izmanto mārketinga īstenotās izklaides iespējas. “Tā ir taisnība, ka cilvēks domā, ka viņš ir savu to kultūras somu kaut kādā ziņā aizpildījis tādā veidā, ka lielveikalā ir kādu pseidokultūru izbaudījis,” secina Laķe.

Savukārt arguments, ka kultūras pasākumu apmeklējums izmaksā pārāk dārgi, salīdzinot ar lielveikalu bezmaksas izstādi, ne vienmēr iztur kritiku, jo lielveikala apmeklēšanas mērķis tomēr paliek iepirkšanās, tātad tēriņi. Kultūras socioloģe Laķe norāda:

“Ir vide, kurā cilvēks jūtas drošs un kur arī ir pierasts šķirties no kādas naudas daļas, un tad, ja ir jānopērk biļetes un mērķtiecīgi jādodas uz kultūras organizāciju, tas liekas jau cita veida patēriņš.”

“Domina shopping” mārketinga vadītāja Iveta Zvaigzne-Ālere to arī nemaz nenoliedz. “Mūsu mērķis arīdzan, neslēpsim, ir, lai šie visi organizētie pasākumi būtu ar pievienoto vērtību arī mums un lai tie veicinātu mūsu apmeklētāju skaitu,” saka "Domina" pārstāve.

Viņa norāda, ka pasākumu laikā apmeklētāju skaits tik tiešām tirdzniecības centrā pieaug.

Savukārt tirdzniecības parka “Alfa” menedžere Liene Apine norāda, ka papildu iespējas centrā tiek rīkotas ar mērķi izklaidēt tieši vīriešus, kas iepirkšanās kārei ļaujas mazāk kā sievietes. Viņa ilustrē mārketinga daļas stratēģiju, kurā visa ģimene netiek integrēta vienā aktivitātē, bet gan katrs no mums tiek novirzīts atsevišķi.

“Pēc būtības mēs kā tirdzniecības centrs nevaram konkurēt ar lielajām kultūras iestādēm, tāds nav arī mūsu mērķis,” skaidro veikala pārstāve.

“Bet mēs varam cilvēkiem iedot sajūtu, ka mēs esam tāds kā lokālais kultūras nams, kultūras centrs,” viņa norāda.

Tirdzniecības centros satiktie apmeklētāji uzskata, ka, kaut gan lielveikalus neuzskata par vietām, kur vajadzētu baudīt kultūru, tomēr atzīst, ka šeit tie ir pieejamāki. Tieši brīvdienās, kad laiks tiek pavadīts ar ģimeni, ērtāk un ikvienam pieejamāk ir paralēli pirkumiem apskatīt kādu izstādi vai pasākumu.

Kultūras socioloģe Laķe aicina uzdot jautājumu, kāpēc cilvēki tad neizmanto citus  kultūras organizāciju piedāvājumus. Viņa norāda, ka tām ir jāstrādā pie barjeru mazināšanas un piedāvājuma popularizēšanas, kas rosinātu šo cilvēku daļu izmainīt savus dzīves paradumus. “Ja ir viegli atvērt lielveikala durvis, tad varbūt nav tik viegli kultūras organizācijas – teātra, koncertzāles vai mākslas izstādes durvis atvērt,” ir pārliecināta Laķe.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti