Viņš norādīja, ka tieši pavirši saliktās ceļa zīmes ir pirmais, kas krīt acīs remontu laikā. Proti, nav pareizi noformēts, kā apbraukt strādnieku izraktās bedres; zīmes, kas rāda joslas, pa kurām jābrauc ar auto, ir saliktas kļūdaini, tām nevar uzticēties un "rāda kaut ko nesaprotamu".
"Ja šie cilvēki, kas atbild par zīmēm, ir atbildīgi par asfaltu, akām un tā tālāk, tad ir bailes, kas tur būs [kad remonts beigsies,]" Rīgas domes un ceļa strādnieku darbu kritizēja Timrots.
"Noformējuma komunikācija ar lietotāju ir pavirša. Švakāka nekā konfektes "Gotiņa" papīrītis 1970.gados," teica Timrots.
Viņš arī ironizēja par nesen uzsākto kampaņu "Tici zīmēm!". Attiecībā uz Rīgas ielu remontiem, zīmēm ticēt nevajag, pauda Timrots.
Būvfirmas "Binders" projektu vadītājs Armands Vēveris gan skaidroja, ka šāds juceklis ar ceļa zīmēm notiek tāpēc, ka nereti vietās, kur sākušies ielu remonti, ierodas "Latvijas gāzes" vai citu dienestu strādnieki, kuri tur rok savas komunikācijas. Tādējādi viņi zīmju kārtojumu maina, taču nesaskaņo ar būvniekiem.
"Es pats braucu un brīžiem nesaprotu [zīmju izkārtojumu]," saka Vēveris, atzīstot, ka reizēm būvnieku veiktajiem darbiem paralēli vēl kāds strādā.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vadims Faļkovs ("Saskaņa") vēl piebilda, ka asfaltēšana nenotiek ne dziļāk kā 20 centimetros. Ja darbi notiek dziļāk zemē, tad to dara dažādi komunikāciju dienesti, piemēram, "Latvijas gāze". Rīgas domei nav iespēju šos uzņēmumus piespiest savus darbus pieskaņot ielu remontiem, atzina Faļkovs.
Satiksmes eksperti Pauls Timrots un Tālis Linkaits gan šos argumentus noraidīja, uzsverot, ka ir nepieciešams koordinators tam, kurš un kad labo Rīgas ielas vai komunikācijas, kas ir zem ielām.