Tilžas internātpamatskolā pašlaik mācās 112 skolēnu, un gandrīz puse no šī skaita ir no citiem Latvijas novadiem. Liela daļa audzēkņu ir bez vecāku gādības palikušie bērni.
Skolas direktore Iluta Bērziņa uzskata, ka finansējuma pārtraukšanu raisa sāpīgas emocijas un pamatotu uztraukumu gan par skolas audzēkņu tālāko nākotni, gan par bērnu emocionālo stabilitāti un attīstību. “Kas notiks ar šiem bērniem? Jo atbalstu, mīlestību un to, kas ir jāiedod šiem bērniem, jo viņiem ir visvairāk vajadzīgs... vai to spēs iedot parastās skolas?” viņa vaicā.
Arī Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Cunska ir neizpratnē par ministrijas plānotajām izmaiņām: “Pēdējā laikā vispār ir vērojama tendence, ka ļoti daudz, par ko vajadzētu būt atbildīgai valstij, tiek uzkrauts pašvaldības pleciem. Tas nav pareizi. Bet nu, risinājums būs jāmeklē.”
Viens Tilžas internātpamatskolas audzēknis izmaksā 207 eiro mēnesī, un tas ir par 89 eiro vairāk nekā vispārizglītojošajās iestādēs, liecina amatpersonu aprēķini.
Tātad Tilžas internātpamatskolas uzturēšanai gadā būtu nepieciešami aptuveni 120 000 eiro, un šādas naudas pašvaldību budžetā nav.
Turklāt, ja internātskolai būs jāpārtop par vispārizglītojošo skolu, nav skaidrs, kur dzīvos bez vecāku gādības palikušie bērni.
“Kad likvidēs internātskolas, manā skatījumā tas būs tā, ka šie bērni būtu jāizņem un jāieliek citās ģimenēs. Jo tā sociāli ekonomiskā situācija ģimenēs ir tāda, kad viņiem varbūt pašvaldība nodrošinās pusdienas, bet brokastis un vakariņas bērns paliks neēdis,” saka skolas direktore Bērziņa.
Viņa neizprot izglītības un zinātnes ministra teikto, ka finansējums ir vairāk jāvelta pedagogu atalgojumam, nevis internātu uzturēšanai: “Es kā tautas pārstāvis gribētu redzēt no šo skolu slēgšanas gala rezultātu - valsts peļņa vai matemātiskie skaitļi, cik iegūs valsts.”
Neskatoties uz skolas neskaidro nākotni, 8.jūnijā Tilžas internātpamatskolu absolvēja deviņi skolēni. Šis bija jau 48. izlaidums skolas vēsturē.
Šobrīd IZM sedz gan internātskolu mācību, gan uzturēšanas izmaksas. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar ieceri nododot uzturēšanas izmaksas pašvaldību pārziņā. Ministrija cer ietaupīt 4,8 miljonus eiro, ko varētu novirzīt pedagogu algu palielināšanai.
