Tuvākajā laikā vēl paredzēta dokumenta apspriešana starpministriju darba grupā, esot iespējami vēl kādi labojumi.
Tad ar vadlīnijām iepazīstinās nevalstiskās organizācijas (NVO) un plašāku sabiedrību. Jūnija sākumā tās iesniegs Izglītības un zinātnes ministrijā un līdz jūlijam – izskatīšanai valdībā. Tāpēc pagaidām Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks par vadlīniju saturu stāsta negribīgi.
Vērtību vadlīniju ietvars ir “audzināt krietnu pilsoni”. “Šis dokuments faktiski nepasaka neko tādu, ko cilvēki, kas strādā izglītībā, nezinātu vai nebūtu darījuši, vai neņemtu vērā. Vienkārši audzināšanas aspekti izcelti atsevišķā dokumentā,” raidījumam atzina Catlaks.
Pagājušā gada nogalē Valsts izglītības satura centra izstrādātajā vadlīniju projektā bija minēti deviņi tikumi, tagad centra vadītājs nesauc konkrētu skaitu.
“Brīvība, centība, cieņa, atbildība, es varu minēt vēl citus, tie ir pamattikumi, vērtības, ko pazīstam un lietojam sabiedrībā,” klāstīja Catlaks.
“Protams, viena no vērtībām ir ģimene. Mēs arī atsaucamies uz Satversmē definētajām vērtībām. Iespējams, cilvēkiem ir dažāda izpratne par to, kas ir ģimene, bet ģimene ir vērtība, un tā būs šajās vadlīnijās. Nav šaubu,” solīja Catlaks.
Vadlīnijas paredzēs arī kritērijus, kā vērtēt, vai skolas šīs vadlīnijas ievēro.
“Kritēriji būs balstīti uz atziņu, ka mācības iestāde un pedagogi ir atbildīgi par metodēm, mācību līdzekļiem, informāciju, ko izmanto mācību procesā, audzināšanas darbā. Pedagoga atbildība un autonomija ir absolūti skaidra,” norādīja Catlaks.
“Vadlīnijās noteikti nebūs saraksti ar tēmām, par kurām drīkst vai nedrīkst runāt,” sacīja centra vadītājs.
Pēc strīdīgo grozījumu Izglītības likumā pieņemšanas pērn plašu rezonansi ieguva divi gadījumi, kad vecāki pauda sašutumu par mācību palīgmateriāliem, ko skolotāji piedāvājuši viņu bērniem stundās. Viens bija gadījums Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kur kāda skolēna vecāku neapmierinātību izraisīja skolēniem analīzei piedāvātais rupjus vārdus saturošais Agneses Krivades dzejolis. Drīz pēc tam līdzīgs gadījums sekoja Rīgas Valsts pirmajā ģimnāzijā, kur kāda skolēna vecāki sašuta, ka skolēniem rādīta filma par dzejnieku Artūra Rembo un Pola Verlēna daiļradi un attiecībām.
“Es domāju, tieši neregulēta vai neskaidra situācija rada pelēko zonu izglītībā, kur plaša vieta interpretācijām, viedokļu sadursmēm. Domāju, vadlīnijas lielā mērā situāciju sakārtos,” pauda Catlaks.
NVO vērtējums pretrunīgs
Tikumības vadlīniju izstrādē iesaistījās vairākas nevalstiskās organizācijas – gan liberāli, gan konservatīvi noskaņotas. Tāpat kā to uzskati, atšķirīgs ir arī vadlīniju tapšanas un rezultāta novērtējums.
“Mums par lielu nožēlu nedz asociācijas, nedz citu NVO iesūtītie priekšlikumi pēc būtības nemaz nav iekļauti šajā projektā,” pauda biedrības „Asociācija ģimene” valdes locekle Ilona Bremze.
“Mūsu uzstādījums bija – vispirms jābūt kopsaucējam, kas ir tikums un vērtības. [..] Gaidīsim, skatīsimies, kāds būs gala rezultāts, bet par procesu es varu teikt, ka manā pieredzē ar tik nekvalitatīvu darba grupas vadīšanas stilu man nav nācies sastapties,” sacīja Bremze.
Gan no darba grupas sanāksmju dalībnieku teiktā, gan no nevalstisko organizāciju iesūtītajiem priekšlikumiem redzams, ka viskarstākās diskusijas bijušas par viendzimuma partnerattiecībām un kā tās skaidrot skolā.
Starp citu, biedrības “Asociācija ģimene” kategorisku viedokli pret homoseksuāla dzīvesveida popularizēšanu skolās formulēja advokāte Baiba Rudevska, kura sniedza arī Tieslietu ministrijas pasūtīto analīzi par Stambulas konvenciju.
“Ir būtiski, lai vadlīnijās laulība parādītos kā ideāls, uz ko aicinām mūsu jauniešus,” skaidroja Bremze.
Latvijas Jaunatnes padomes (apvieno 30 jaunatnes organizācijas) viceprezidents Mārtiņš Šteins savukārt pauda, ka “ģimene, mūsuprāt, ietver arī laulību, mēs neredzam pamatu, ka laulība būtu vajadzīga kā atsevišķs jēdziens”.
“Jautājumam par valstisko audzināšanu mēs ļoti maz pieskārāmies, lielākoties cilvēki runāja par seksuālajiem jautājumiem,” atklāja Šteins.
“Manuprāt, šīs vadlīnijas aizgāja greizi. Lai gan man prieks, ka centrs to konstruktīvi vadīja. Bet bija arī tādi viedokļi, kas... Vienā no tām sēdēm pat bija [viedoklis], ka vajadzētu veidot kādu literatūras avotu aizliegumu sarakstus, pret ko mēs bijām kategoriski pret,” sacīja Šteins.
Ar bažām tā sauktās tikumības vadlīnijas sagaida arī skolotāji.
“Manuprāt, tas ir izšķērdēts laiks, nauda, darbs. Jo izglītības standartā jau gadu desmitiem ir rakstīts, ka mēs mācām tikumīgu jaunieti, kurš ir cieņpilns pret pārējiem,” atgādināja Rīgas Juglas vidusskolas vēstures un kulturoloģijas skolotāja Aira Broka.
“Skolai tik ļoti neuzticas, ka mēs bērnam nevēlam ļaunu, ka tas jau kļūst pazemojoši,” piebilda skolotāja.
Viņa arī norādīja, ka vērtības jau nemāca tikai skolā, vērtības māca mājās. “Skolā mēs mācām pieņemt dažādus viedokļus. Man negribētos, ka kāds nosaka, kā ir pareizi un kā ir nepareizi domāt. Domāt vienkārši vajadzētu mācīties,” sacīja Broka.
Jau ziņots, ka ar tā sauktajiem tikumības grozījumiem Saeima pērn uzdeva VISC izstrādāt tikumīgas audzināšanas vadlīnijas. Iepriekš centra direktors Guntars Catlaks nosauca vairākus tikumus, kas varētu būt dokumentā - cieņa, solidaritāte, taisnīgums, krietnums, godīgums, brīvība, atbildība, centība un līdzcietība, kā arī mērenība un drosme.
