Abdulam Džallo ir 17 gadu, un Latvijā viņš pašlaik uzturas nelikumīgi. Bārenis no Gambijas Latvijā lūdzis patvērumu, kas viņam atteikts, tāpēc lemts par viņa izraidīšanu. Tikai Latvijas Cilvēktiesību centram iesaistoties, atbildīgās institūcijas lēmušas puisi neizraidīt līdz pilngadības sasniegšanai nākamā gada martā. Tas izgaismojis virkni robu valsts likumdošanā, īpaši veselības aprūpē un izglītībā.
“Redziet, tāds papīrs, kurā tomēr apgalvoja, ka pienākas tikai finansēta pamatizglītība,” stāsta Abdula audžumamma Daina Ziļeva. Abduls Gambijā ieguvis pamata izglītību un iepriekš vairākus mēnešus mācījies Vecpiebalgas vidusskolā.
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, saņemts dokuments par nepieciešamību turpmāk maksāt par vidējo izglītību.
Tas radījis virkni jautājumu arī skolas direktorei Lolitai Žagarei: “Ja sēž 14 vai 15 bērni klasē, tad sešpadsmitajam elektrība jāmaksā? Vai ekskursijā braucot? Nu tie nav likumi, tie ir dzīvi cilvēki. Tā kā es to pirmo reizi uzzināju, ka viņam būtu jāmaksā. Man ir pieņemts, ka visi bērni mācās vidusskolā un nemaksā neko.”
Abdula gadījums izgaismojis virkni pretrunu Latvijas likumos, kas vienkopus pulcēja gan Izglītības ministriju, gan bērnu tiesību aizstāvjus un robežsargus. Izglītības likums paredz bezmaksas pamata izglītību personām, kas valstī atrodas bez pastāvīgas atļaujas, bet tas esot pretrunā citiem, augstāk stāvošiem normatīvajiem aktiem.
“Jāņem vērā, ka Latvijā ir arī citi normatīvi akti. Pirmkārt, tā ir Satversme un, otrkārt, Bērnu tiesību aizsardzības likums, kuros ir atrunātas tiesības līdz 18 gadu vecumam iegūt gan pamata izglītību, gan vidējo izglītību,” norāda Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Svetlana Djačkova.
Pēc vairāk nekā divu stundu ilgām sarunām gan panākts kompromiss, Abduls varēs turpināt mācīties vidusskolā līdz pilngadības sasniegšanai. Tas turpmāk attieksies arī uz citiem ieceļojušajiem ārvalstniekiem bez uzturēšanās atļaujām, tāpēc jākoriģē arī normatīvie akti.
Šī esot jauna tēma, tāpēc atklājot problēmas. “Likumā ir jābūt skaidri noteiktam, lai nerastos pārpratumi. Kā rezultātā tiesībsargs arī vērsa uzmanību gan Izglītības ministrijai, gan visām iesaistītajām pusēm, ka šis jautājums ir risināms. Arī mēs nāksim ar iniciatīvu, sniegsim priekšlikumus par Izglītības likuma pilnveidošanu,” sola Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Piļāne.
Abdula audžumamma un skolas direktore stāsta, ka cer uz pozitīvām izmaiņām. Vienlaikus abas pauž nožēlu par to, ka Abdulam, kurš jau iekļāvies klases kolektīvā un nedaudz runā arī latviski, liegta iespēja Latvijā pabeigt visas trīs vidusskolas klases. “Nu, šodienas sanāksmē gan tomēr mēs sapratām, ka tas būtu tomēr legāli un viņš varētu iet tajā vidusskolas klasē. Viņa situācijā lāga tas neko nepalīdz, jo viņam ir dokuments, ar kuru viņam 2017.gada aprīlī ir jāatstāj valsts,” skaidro audžumamma Daina Ziļeva.
Atbildīgās Izglītības ministrijas pārstāve situāciju komentēt atteicās.
